12:26p |
just ar ausīm Ir pagājis tik ilgs laiks, kad šeit esmu kaut ko ieklabinājusi, tāpēc sapartu, ka laiks klabināt tālāk. Ir pienācis pavasaris, es cenšos to jau aptvert vairāk nekā ne'd''elu, protams, pienākot šim zaļajiem mēnešiem prātā iešaujas dažādas idejas, par sevis pilveidošanu, kategorisku dzīves apstākļu maiņu, un visbeidzot meditēšanu ar sevi. Pajuatāt beidzot savam iekšējai Lindai, kas noticis? Kāppēc vairākus gadus esmu raudzījusies caur aizsērējušām brillēm, kuras ir nokvēpuša sno mana negatīvisma. Mīlestība un tulpes, taču atkal domāju, ko es no tā iegūšu, pāris romantiksas brīvdienas? Nē, ka'd''el apmierināties ar maumiņu, ja es vēlos visu un tagad, nevis pēc gada? Jā, izklausās vareni iedomīgi, un atkal aptamborējam savam vientuļajam ego sirds maniakam maliņas. Apkār'tejie, vienkārši uzplaukst, pag vai manā deskopa nav pārlieku daudz romantisko balāžu? Laiks beigt sevi žēlot ar romantiskajām komēdijām dienas gaitā. Manai papīra dienagrmatai uzmaidījusi laimīte, vsp jābarauc uz dzejas lasijumiem, pabarot savu dvēseli. :) |
9:56p |
dārgā džūlijeta Kā es pēkšņi tamborējot izdomāju pirms nedēļas uzrakstīt mīlestības vēstuli Romeo, tikai tas Romeo ir vēss un noteikti simts papīra skrandiņās saplēstu manu vēstuli, neieliku viņa mēteļā kabatā, bet pārsteidzošā kārtā vienmēr šo cilvēku sanāk saskrieties tāpat pilsētā:) |