perfect imperfection
perfect imperfection
June 25th, 2003
- manas jankas
- 6/25/03 12:17 am
- tikko aizdzinu mašīnu uz maxas stāvvlaukumu pa nakti. ārā lietus gāž... patiesībā jau gāza kopš kādiem sešiem dienā, kam mēs izbraucām no Upesgrīvas. atkorķēju cēsu premium alu un sēžu pie cb un dzeru... vēl 7 pudeles [neskaitot šo] stāv virtuvē uz galda... gan jau paspēšu...
tagad par visu vairāk vai mazāk pēc kārtas. vakar ap kādiem 15.00 devos pakaļ mašīnai, kas tepat stāvēja stāvvietā 5 min attālumā no mājas... aizeju.. jē... aķīts nosēdies. īstenībā zināju to, ka tā būs jau vakar, jo vakar jau nevarēju pielaist. nekas... gaidīju, kamēr parādīsies kāds, kurš varētu iedot "piepīpēt" vai vismaz iestumt. nekā... šajā mirklī tur nebija nevienas dzīvas dvēseles. pēc kādām minūtēm 10 izdevās atrast kādu labdari, kas man palīdzēja piedabūt manu spēkratu [1989. gada, Lancia Thema] pie dzīvības.
tālāk izmetu līkumu caur purvciemam un ievedu savu cd-romu ozols_lohs. okei, pēctam braucu uz centru pāri zemitānu tiltam, ja tā viņu sauc [ nu tam čaka ielas galā]. skatos - statoils tur. ok, jāuzpildās ir. garš ceļs priekšā, pavisam maz benzīna arī palicies...
uzpildijos kādus 20l ... sēžos mašīnā... 3...2...1... ignition... tavu pārsteigumu, atkal aķīts nelec! nu neko... palūdzu vienu kēxu, lai palīdz... pa abiem diviem iestūmām.
benzīns bija gana, tagad devos uzņemt pasažierus. braucu uz ģertrūdes/brīvības krustojumu, lai savāktu Lindu, Raiti un Zani [neviens no journālistiem]. sametām paunas bagāžniekā un devāmies uz citymarket™ iepirk paiku. tur izrādās nebija ne jāņu siera, ne šņabja. neko darīt... sapirkām visu ko citu nepieciešamo... skatījāmies tur bija arī TF biedri iegriezušies... soho un arni medni es atpazinu, pārējie gan man nebija ne jausmas who da fuk r they. anyway... meitenes baigi sabesījās par citymarketa piedāvātajām opcijām un precēm... man tur nepatika tikai sasmakušais gaiss, kas man lika justies eXtremely Sleepy... nu tik sleepy, ka varētu turpar uz kāda saldējumu ledusskapja atgulties un pasnaust... nācās stutēt acis uz kātiņiem, jo rullēt bija atlicis vēl vairāk kā 100km.
braucām pa ventspils šoseju līdz ķemeriem, tad uz bigauņciemu un tad jau tālāk gar WestCoast™ uz Rojas pusi. ceļš daudz maz vienmuļš... vislaik miegs nāca... tāpēc īpaši necentos skriet. braucu ar pieļauto ātrumu.
tādu kā modrību atguvu tikai tad, kad Lapmežciema benzīntankā notiesāju saldējumu... tas man atvēra acis :DDD
tālāk braucam, iebraukdami dažos veikalos, lai nopirktu ķimeņu sieru, kuru nedabūjām citymārketā... tā kilometrs pa kilometram tuvojāmies Upesgrīvai, kur klasesbiedrenei Alisei ir smuka maziņa mājiņa pie jūras :) 2 min gājiena attālumā no krasta... vispār baigi super vietiņa... Alise tur jau priekšā ar savu draugu Imantu.
okiz... izkrāmējam visu, aizeju līdz jūrai nopeldēties un gaidām ierodamies Lauru ar Mārtiņu. viņi ierodas kaut kur pēc stundas.
nu neko... sēžam, iekurinam jau grillu, uzcepam kādu desiņu... sāku korķēt jau alus pudeles vaļā... sēdējām pie galdu un kaut ko runājāmies... kaut ko pajokojām... mobīlajā pamazām sāka krāties apsveicēju sms... nevienam negribējās atbildēt.. slinkums bija. mobīlais arī kaut kur mājās mētājās...
tā sēžot pienāca arī kaut kur 2 nakti... izdomāju okiz. atbildēšu visiem tiem, kas man atsūtijuši kaut ko mīļu uz sms. parunājos ar larry, kas šis piezvanīja... tad vēlāk arī Caune zvanīja no sava rajona... galīgā pipelē... kaut ko muldēja par otro 0.7.. īsti nesapratu.
tad vēl vēlak kaut ko saraxtījos ar eliam, apmainījāmies iespaidiem par šiem jāņiem.
piezvanījām uz 118 un paprasījām cikos būs saullēkts... AHĀ... 4.30... baigi ilgi jāgaida... bet nu nekas. malka vēl kaut kāda bija, kaut kā izturējām līdz 4 un tad bariņā devāmies uz jūras krastu. sākumā visa pamale bija sarkana. nu skaisti, bet likās, ka aiz mākoņiem pašu sauli neredzēs! nekā nebija!!! tieši 4.30 parādijās tās maliņa... pāris minūšu laikā tā izauga līdz pusaplim un vēl pēc kāda laika pārvērtās brīnumskaistā ugunsbumbā. atzīšos, ka pie jūras saullēktu nebiju vērojis un vispār neatceros pēdējo vērotu saullēktu. karoče tas bija kaut kas superskaists.
pēctam visi tik pat raitā solī devāmies uz māju un sākām dalīt kur nu kurš gulēs. man sanāca gulēt uz kaut kā gultveidīga, kam pāri bija pārklāts matracis un sega div kārtās. karoče, kad biju ietinies savā guļammaisā slikti nebija. tas bija ap kādiem 5 no rīta, kad visi devāmies pie miera. atceros, ka sapņoju kaut ko par... hmm... neatceros vairs... ā nē... atceros to, ka sapņoju kaut ko tādu, ka man sapnī bija mutē jāiebāž pirksi, lai es apvemtos... tajā mirklī pamodos rīstīdamies, jo gandrīz apvēmos in real life :) diezgan dīvains sapnis... kurš gan sapnī gribētu apvemties bļa?
pēctam atceros, ka pamodos pāri 12. ārā sitās lietus lāses un svilpoja vējš. kaut kas superīgs. nav nekā, kas liek tev justies vēl mājīgāk, kā nejauks laiks ārā :))) tajā mirklī jutos extra mājīgi :DDD
Raitis, Zane un Linda bija laikam izgājuši pastaigāties, jo viņu tad mājā nebija. paši vainīgi, ka tādā laikā veklas ārā... bet pēc kāda laika arī viņi atgriezās un visi lēnām sāka celties. es gan spītīgi vēl centos aizmigt vēlvienreiz... pagulēju kādu pusstundiņu vēl gultā... tikmēr visi jau bija augša un meitenes taisīja mums brokastis :))) piecēlos, apēdu pāris mikroviļņu krāsnī ceptas sieramaizes. tā sēdēju ēdu un dzēru tēju, kad dzima ideja aiziet uz jūru uztaisīt nelielu refreshu... aizgājām abi ar Raiti. pie jūras pūs auxts vējš un smidzina lietus. laiks nepārāk omulīgs, bet galva vēl dulla, tāpēc izlemju, ka vajag kaut ko darīt. uzloku bixes, novelku botas un kreklu un brienu iekshaa... iebridu līdz ceļiem un iebāzu galbu ūdenī. tajā mirklī nelikās tik auxts. radās ideja moš pa īstam kārtīgi nopeldēties? aj.. nē... izkāpu ārā un sāku ārdīties. uzskrēju bišķu atspoli, kliedzu, brēcu, vēlos, kritu un augšā cēlos, trakoju un taisīju katu. :))) paskrēju bišķu gar krastu, lai atgūtu kaut kādu omu un sāku justies lieliski. pēctam pa čiekuriem ar basām kājām bridu uz mājām, joprojām jusdamies lieliski. pēctam aizgāju uz mājam un sapratu, ka tik drīz vien braukt nevarēs, jo vēl jau ira galvā :) itkā 4 alus pudelēm vajadzēja jau iziet, bet joprojām bija drusku galvā... hz... moš, ka pēc elpas menti neko nepateiktu, bet enīvei negribējās riskēt... tāpē tusējām tur līdz kādiem 18... viskaut ko runājāmies... ar Raiti aizģājām uz mežu un nolauzām vienu priedi :DDDDD tipa bija jau nokaltusi... nagi niezēja. pēctam vēlreiz pie jūras paārdijos un patēloju jukušo... nemaz nav tik grūti. jutos gluži savā ādā :DDD
nu vot.. tad arī ap kādiem 18 devāmies uz Rīgas pusi. lai gan pirms braukšanas likās viss ir norm, braucot bišku likās ka ir galvā... + vēl lietains un ceļs slidens... tāpē centos būt extra uzmanīgs. :) Linda ar Zani lielāko ceļa daļu nogulēja... Raiča gan acis neaizvēra..
vispār viss ceļs tāds lietains. visi normāli kolonna brauca uz max speed. tikai daži vilka visiem garām uz 120+.. es gan neriskēju, jo nebija jēgas...
rīgā bijām pirms astoņiem. ja būtu bijis pietiekami benzīna visus izvadātu pa mājām.. tāpē lindu izmetu pie saktas un raiti ar zani uz brīvības/ģertrūdes.
pēctam mierīgā gaitā devos uz māju pusi, lai gan pa lomonosova ielu bišku paspeedoju :)) ai nu tas ta...
bija doma mosh aizbraukt pie michona vēl varētu uz ogri, ja vien viņs tur būtu, jo kā nekā vēl kaut kādi aliņi bija palikuši bagāžniekā un pirts ietu tikai par labu :DDD tikai šis jau bij laikam atbraucis uz rīgu... tā man telefonā pateica. nu neko darīt... gāju mājas. pasēdēju pie cb. aizdzinu mašīnu uz stāvlaukumu un te es esmu... raxta tapšanas gaitā jau dzeru otru aliņu... būs jāiet pēc trešā pakaļ uz virtuvi drīz :DDD
*un vispār papardes ziedu neatradu, jo jūs jau saprotat... nu klasesbiedrenes... un nedod maitas :DDDDDDD
heh gl 2 all ppl out there :D
-
Current Music: Evanescence - Tourniquet
Current Mood: tāds hz-kāds
-
5 commentsLeave a comment