May 27th, 2003

• 5/27/03 04:08 pm
• kad mēs pārstājam censties kontrolēt lietas, mūsu dzīve iegūst neprognozējamību...
  tas ir, no mūsu viedokļa. es tikko to sapratu... es to saukšu par brīvību, kaut gan no citu viedokļa varbūt bezatbildīgu, bet brīvību, jo nekas tad neprasa mūsu enerģiju, nekam nav jāvelta savi spēki, viss iet savu ritējumu... pēc tam situācija vienmēr uzlabojas, tā vienkārši ir... tad lūk arī nāk pati grūtākā daļa: gribas šo situāciju, nu jau pozitīvo, to, kas mūs jau apmierina, paturēt - kontrolēt. un mēs salaižam visu dēlī no jauna. un tad atkal no jauna.
  sajūta, ka ej savā attieksmē ar apkārtējo pasauli pa apli. vislaik nonāc tajā pašā punktā, kur biji. iespējams karma... bet varbūt šis aplis ir spirāle, kurā es virzos uz augšu... ?
  
  atnācu mājās. biju uz Matrix: Reloaded. arī viela pārdomām, bet nē, šis stāsts ir par ko citu... manu prātu jau kādas nedēļas trīs nodarbina jautājums - 'kāpēc es visu šo laiku neeju uz trenažieriem?' sakravāju somu ar treniņtērpu un gatavojos jau iet ārā no mājas, bet tā nemiera sajūta saglabājās... netiku gudrs vai es gribu iet. apgūlos gultā, aizvēru acis un sāku domāt. vai es gribu iet kačāties vai nē? atbilde bija tikai šaubas - ne tāds īsts 'jā', ne arī 'nē'. sapratu, ja šaubos, tad negribu... bet ko tad es gribu??? a ko?
  pohuj, nometu somu. iegāju vannasistabā nomazgāt seju un izdomāju ka gribu aukstā vanna. pielaidu vannu pilnu ar auksto ūdeni, iekāpu tajā... tā drebinājos kādas 10 min. pēctam jau bija vienalga.
  tagad jūtos sasodīti labi. miers. prieks. apmierinātība... tad TAS bija tas, ko ES gribu! un 15 atpakaļ man nebija ne jausmas, ko pie velna man tīkojās...
  
  mana morāle: let your senses guide you :)...
  
  tomēr tad, kad jau jūties labi, atkal parādās vēlme kontrolēt... un atkal ir bailes ļaut lai viss iet savu gaitu, uztraucoties, ka varētu visu salaist dēlī... bet īstenībā ir tā, ka ja tu uztraucies, ka varētu kaut ko salaist dēlī, tad jau ir salaists dēlī un ir par vēlu jau
  sajūta ir apmēram tāda, ka kāds tev būtu teicis, ka ūdeni elpot ir patīkamāk nekā gaisu... un tu nezini vai tā ir taisnība vai nē... nezini, kā ir labāk... lai to izmēģinātu, tev ir jāļauj ūdenim brīvi ieplūst tavās plaušās... vienkārši jāļauj tam ritēt... tomēr ir kas tāds, kas tev to neļauj, izdarīt brīvi - reflekss liek tev turēties jau pie ierastās stratēģijas - eplot gaisu.
  
  // heh, ir jau drusku dīvaina alegorija, bet tas bija pirmais, kas man ienāca prātā... ar ko šī sajūta asociējās...
  
• Current Music: Taty - Ne Ver, ne bojsja, ne prosi
  Current Mood: "Kurrentais mūds"
• 11 commentsLeave a comment