May 26th, 2003

• 5/26/03 04:39 pm
• ye. esmu atpakaļ mājās. šodien, kā jau visiem 12smitajiem, matenē ieskaite. uzrakstīju kā vienmēr - ar pāris sīkām neuzmanības kļūdām.
  
  mani pēdējā laikā (lasi - vakar un aizvakar, kā arī šodien) pārņēmis iekšējs nemiers. kaut kur velk, kaut ko gribās, liekas, ka kaut kas notiek kaut kur bez manas piedalīšanās. vienu vārdu sakot, mans prāts ārdās. vakar bija kulminācija. visu dienu nespēju neko normāli padarīt, viss besī, nekur nevar atrast brīvību, nekur nevar pazaudēties kaut uz 10 minūtēm. nav tādas domas, kas spētu tevi nomierināt. viss tevi uztrauc, lai gan tu apjēdz, ka tas nespēlē lielu lomu. man tā gadās, nezinu kāpēc. kaut kāds iemesls jau ir. es to atklāšu. ( gribēju teikt - "centīšos atklāt", bet nē... kā šodien larry citēja spēcīgos džedajus: "nav ko censties. vai nu tu dari, vai arī nē").
  
  šodien bija tik patīkami pamosties un sajust, ka ārā līst lietus. tas bija tieši tas, pēc kā mana dvēsele tiecās. gribējās sajust šo veco labo nostaļģisko sajūtu un noslēgtības sajūtu 'i stand alone'. tas bija tieši tas pēc kā es vakar visvairāk tīkoju. milzīgas lietusgāzes... damn how i miss you.
  
  nezinu vai jūs to zināt, bet viss, kas notiek tomēr notiek uz labu. lai vai kādā pakaļā tev šķiet tu atrastos, nekas. tam tā ir jābūt, lai vēlāk būtu vēl labāk. vislaik laikam labi nevar būt, lai saglabātos spēja sajust kaut ko lielisku. citējot Minority Report sanāk, ka "salds nav tik salds pirms tu neesi pagaršojis to, kas rūgts". viss ir relatīvs.
  šodien pienāca klāt kāds no krišņām vai hvz. neatšķiru viņus tik labi. piedāvāja man grāmatu par jogu. man jau kādu laiciņu trūka saistošas lasāmvielas, kad biju piebeidzis arteck grāmatu. te nu viņa ir. vai nau jauki.
  es šodien pielietošu klusuma terapiju. dzīvošu klusumā cik ilgi vien varēšu. uz treniņu neiešu.
  
• 5 commentsLeave a comment