- 1/8/05 01:28 am
-
Šodien kā gadījās kā nē,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
chelsa aizvilka mani pakāpelēt pa klinšu sienām. Nu tad mēs arī devāmies. Es, Anna un viņas čētras draudzenes.
Visumā patīkams pasākums. Protams besīja pāris lietas. Tas, ka sākumā pirksti un pirkstu gali nepārāk pozitīvi atsaucās uz tādām aktivitātēm kā mēģināšana ar viņiem aizkabināties aiz visādiem sīkiem izcilnīšiem. Tāpat nediezko forša ir tā sajūta, kad stiprinājumi aktīvi strīķējas pret tavām kājām un kājstarpi. Arī tas, ka nepiekopju pārlieku sportisku dzīvesveidu, lika sevi manīt.
Bet, kad jau uz beigām tiku augšā vienā no sienām, tad jau tiešām parādijās dūša un bija foršāk. Kā es moralizēju teikdams, ka visa fiška ir tajā, ka ar pieredzi tu sāc mazāk baidīties un uzdrošinies aktīvāk sniegties pēc nākamā izcilņa, jo reāli vajag palekties un aizķerties un tad doties tālāk. Nav nekāda pa trepēm kāpšana.
... un protams bildes no šodienas, kas nediesko izdevušās. Daudzām sūkains fokuss un tā tālāk, bet apsolījos ka ielikšu "labākās". Te nu arī ir.
te es pēc jogas niekojos ar expozīciju uz 15 sekundēm. roka kratījās protams...
Šādi izskatījās viens zāles gals. Intersanti ka tās sienas, kas bija izgrebtas no koka bija nosauktas kādā latviskā vārdā. Piemērām Daugava, Latvija, Staburags...Makdonalds (jokoju, DOH!)
Kamēr viens kāpj, otram no pāra ir jāatkāpjas un jātur virve nostiepta.
te es arī pats, baigi smaidīdams. Nokaunējos no sava izskata krāsainajā veidolā, ieliku melnbaltu. Kaut kā pieņemamāk!
Anna jebchelsa
siena no apakšas vārdā Rūta, un kādas nezināmas meitenes dupsis.
Āā nu re, paldies Dievam, ir iemūžināts skats, kā es esmu uzrāpies praktiski līdz pašai augšai.
Diezkāpē visi paguruši...
...
Ilze
Vecais labais Janka :)))))