Why are my genetics such a bitch?

Ak jel, ja Placebo es jutu liriskā gala emocijas, tad šovakar bija tīra enerģija un agresija. Bet dievīga sajūta anyway.

Pirmkārt: var redzēt, ka pasaule negribēja ļaut mums redzēt viņus. Bet ielās palaisti sarūgtināti fani būtu lielāka nelaime.

Otrkārt: ierakstā Combichrist ir 100 reizes sliktāki nekā dzīvajā. Un tas, kā Joe svaidīja vālītes un Trevors... ak jel, esmu gatava viņam atdot savus orgānus un visu pārējo.

Treškārt (un galvenokārt): grupa, ko es klausos jau devīto gadu. Mani bērnības elki. Dzīvajā. Tik tuvu man. AK DIEVS! Brīžiem šķita, ka tās uguns dēļ mums aptrūksies skābekļa, ka manas ribas atkal ielūzīs, ka mana balss mūžīgi paliks bass, ka man nolūzīs galva, bet es izturēju. Nenožēloju ne santīma. Tas bija TĀ vērts.

Man trūkst vārdu un no kaifa gribas raudāt. FUCK, tas bija VIENEIZĒJI!

Getadelt wird wer Schmerzen kennt
Vom Feuer das die Haut verbrennt
Ich werf ein Licht
In mein Gesicht
Ein heisser Schrei
Feuer frei!