| Vēstule sev! |
18. Maijs 2008|21:39 |
Ludzu, lūdzu piebeid to briesmoni, ko sauc par kursadarbu. Tev taču dzīvē bija daudz briesmīgākas problēmas un tu ar tām viegli tiki galā. Kāpēc šāds nieks tev ir tik smags? Davai, pacenties šonakt. Rīt tad gandrīz viss beigsies, atliks vēl aizstāvēt piektdien šo murgu, laimē nodedzināt un aizmirst kā savu studiju briesmigāko laiku. Saņemies! Ir taču pavasaris! Ko tu parasti darīji šajā laikā? Jā, tu sauļojies, brauci pie jūras, mainīji frizūras, gāji uz kino, rakstīji dzeju un smaidīji, smaidīji, smaidīji... Un šogad? Uz tevi briesmīgi skatīties! Kādas muļķības tu runā un kā izskaties! Pieveic to, vismaz manis dēļ, es gribu atpakaļ veco labo Renāti...
Apsolu, ka pēc piektdienas viss mainīsies. Es tev nopirkšu lecamauklu(vēlāk velosipēdu), abonemetnu uz baseinu, vedīšu tevi no rītiem skriet, lasīšu interesantas grāmatas, barošu ar augļiem un burkāniem, cienāšu ar labāko vīnu... Tikai uzraksti TO šonakt!
Tevi mīlošā Renāte(tā īstā) |
|