| Bezcerība nepamet |
6. Maijs 2008|02:01 |
Ir nakts. Izlasīju savu kursadarbu, vismaz tik, cik ir. Man jau liekas tīri normāli, protams, varētu palabot literatūru no kuras ņēmu citātus, bet tas tāds nieks salīdzinot ar šī darba uzrakstīšanu. Rīt iešu pie Bāras. Izstrādāju 3 plānus ar iespējamiem pavērsieniem, ceru, ka neko citu viņa neizdomās... Rīt tēlošu un melošu, un radīšu zīmes un mēģināšu pārkāpt pāri saviem principiem un izlūgties 3 dienu pagarinājumu...
Smagi man ir dzīvot ar manu raksturu, nu nemāku es lūgties, neesmu pieradusi, neesmu darījusi tā. Nu, ja kas, nāksies izmantot rīt aizliegto līdzekli- draudēt(nē, drizāk ieminēties, draudēt būtu nepieklājīgi), ka izņemšu dokumentus.
Oi, rīt smaga diena. It kā būtu jāiet gulēt, bet es zinu, ka pagulēt nevarēšu, jo vislai domāšu par iespējamiem situācijas atrisināšanas variantiem, ko man varētu teikt Bāra, kā es varētu reaģēt utt.
Lai jums labi sapņi šonakt un rīt! |
|