- 12/5/04 03:01 am
-
Nolēmu te paākstīties daļēji tāpēc, ka vairs nerakstu papīra dienasgrāmatu, ko biju pieradis darīt vairākus gadus. Bija liela tukša vieta, ko prasījās aizpildīt.. ne uzreiz, bet tomēr. Un kādēļ vispār es tolaik sāku rakstīt dienasgrāmatu? Tā bija diezgan stipri izjusta spocīga sajūta, ka aiz tevis ir gadi, kuri ir kā melns caurums.. tikai tāpēc, ka tu nevari atcerēties, kad kas īsti ir noticis, bet noticis ir tik daudz kas. Tāda nostaļģija ir vēl rūgtāka un sāpīgāka, kad vienīgie tavi ieraksti ir atmiņas, kuras ar katru gadu kļūst blāvākas. Man patīk, kad senas atmiņas ir kā dzīvas acu priekšā, ar kādām redzamām pēdām+turpat fiksētām manām izjūtām. Dienasgrāmata man palīdz izsekot laika gājumam.