November 23rd, 2005

• Par cilvēkiem, par sevi...
• 11/23/05 08:03 pm
• Tas ir līdzīgi kā stāvēt klajā laukā un sajust krusas sitienus, līdzīgi kā stāvēt pazemes tunelī un sajust caurvēju, kurš brāžas tam cauri. Man, reizēm, tik ļoti žēl, reizēm, tik ļoti vienalga. Mēs vienkārši slīkstam tajā, kas ir ap un iekšpus mums.
  
  ...Dzīve ir spēcīgs sabiedrotais, ja māki ar to runāt, tad esi uzvarētājs, tad esi viss, kas vēlies būt.
  Cilvēki salauž paši sevi divejādi, pretojoties un ļaujoties. Dīvaini, bet tā ir. Vai nav lieliski, ja neesi augstprātīgs egoists un neskaties uz citiem no augšas, bet apzinies, ka esi viss, un esot vienā līmenī ar visiem pasmejies par tiem,kuri Tevi apskata no "augšas"
  
  Un tieši tāpēc, lai tiktu ar visu skaidrībā, lai sevi pilnveidotu, lai rastu spēku vēl un vēl esmu izvēlējies būt par skaistuma baudītāju.
  
  ...Bet atceries, Tu neesi viens, Tu esi atbildīgs par savu sapņu, ideālu pasauli, Tu esi atbildīgs par tās drošību, jo jebkurā mirklī tā var sabrukt, ja būsi aizsapņojies pārāk tālu, jeb pretēji, atteicies no tā visa. Tu esi atbildīgs par savu sapņu pasauli, to nevar iznīcināt neviens cits, tikai Tu pats - ļaujot to iznīcināt. Cilvēks ir individuālists(egoists?), bet reizē visi - viens vesels. Tu ļoti labi zini, ka vairums dominē, tālab tava atbildība ir divtik liela - nepadoties un nosargāt savus ideālus, ja tie tev tiešām ir dārgi.
  
  Spēks ir cilvēkā, liels spēks. Lileiski ir, tad ja viņš māk tam piekļūt, to atrast. Vai Tu māki?
  vai Tu jūti, vai saproti, ko gribu pateikt? Jā un Nē. Tik vien kā divas atbildes, viss pa divi, tik vienkārši, bet pat tādā vienkāršībā mēs apjūkam un pazūdam. Vēl jau ir zelta vidusceļš - nezinu, atturos. Tas, it īpaši manī, dominē visvairāk. Beigu nav...tikai neliela atkāpe.
• Current Music: Creed - Who's got my back?
• 6 commentsLeave a comment