September 20th, 2004

• 9/20/04 11:46 pm
• vienmēr var būt daudz sliktāk,vienmēr var būt daudz labāk. man vienmēr ir labi, man vienmēr ir slikti. un tapēc,lai neko nesačakarētu es nestāstu kā ir man! ;)) negribu pievilt, negribu piesaukt ;)...lai kaut ko sasniegtu ir klusi jātic, lai kādam palīdzētu ir nemanīti jāpalīdz, bet pārāk daudziem ir problēmas, kuras pašiem arī jāatrisina. tie ir tie sīkumi, kuri var pārtapt lielās problēmās, ja tos tā pieņem. kad tā notiek man sāk sāpēt galva, tāpēc,ka es šausminos kā cilvēki uztver un dzīvo. bet vai tad es labāk? varbūt man viss ir vienkāršāk, vismaz tā būtu, ja man netraucētu tā to darīt. dažkārt mani tiešām spēj morāli nomākt. kad kādam ir slikti man arī ir jāsāk tā justies, jo es jūtos vainīgs par to, ka jūtos labi un viss man ir vienkārši.
  vienkāršība sarežģītībā, man patīk šāds skatījums.
  tikai parasti man ir otrādāk, sarežģītība vienkāršajā.
  kā man netīk nesaskaņas starp cilvēkiem. un vispār, jutīšos es labi. klausīšos mūziku, gaidīšu lielo ideju par pasaules, vismaz savas dzīves uzlabošanu, jeb pilnveidošanu, rakstīšu dzejoļus, slinkošu un visu pārējo. laikam tagad ir tāds kā negatīvisma gadsimts, bet varbūt tāds jau ir kopš laika gala. pārākais drūmums. lai jau ir.
  
  dzejolis, darbā rakstīts. nav no labākajiem. ja kādam patiks, tad labi, ja nē, tad paldies tik un tā.
  ***
  mazs bērns
  mātei mantiņu prasa,
  to nesaņēmis
  asarām zemi šļaksta.
  
  pusaudzis
  mīlestību meklē,
  to neatradis
  ielec bezcerības bedrē.
  
  pieaugušais
  lielo laimi gaida,
  bet pats
  to projam baida.
  
  [cilvēki ir kā „dzīves” bērni no kuras prasa visu un uzreiz. Bet kā zināms, par sliktu uzvedību neko nedabūsi. Varbūt tikai rājienu.]
• Current Music: Gregorians - The Gift
• 1 commentLeave a comment