August 9th, 2004

• Vajadzīga beizbola nūja
• 8/9/04 09:37 pm
• Kāds nevēlās man pārdot beizbola nūju?
  Jautāsiet kādēļ? Beizbolu es nespēlēju, grautiņus netaisu, bet kādam pāris reizes gan vajadzētu iebelzt. Stāsts turpinās. Man pazīstamu meiteni gandrīz vai pašas tēvs nožņaudza! Tas vairs nav normāli, cietumā viņu neliks, jo miesas bojājumi nav nemaz tik lieli, cik es dzirdēju.
  
  Šodien aizvedu kaķīti pie vet ārsta. Viņš ātri aizmiga. acis kļuva ledainas. miers. Domāju būs savadāk, bet ejot ārā no poliklīnikas sāpēja. Bet tā vajadzēja, skatīties kā no sapēm, bada un vārguma kāds nomirst nebūtu tas labākais. Sasodīts, es zinu, ka nevar izlemt vai kāds dzīvos vai nē, bet tomēr. Tā vajadzēja. 17 gadus kopā, kopš pašas bērnības...es vairs negribu dzīvniekus. Es nēesmu tas, kurš par tiem rūpējās, es par sevi visai negribīgi rūpējos...
  
  Cik skaisti būtu, palikt tais mirkļos, tais vislabākajos, kuri tik ātri beidzās un atkal realitāte, realitāte nav skarba, bet gan paša daba ir skarba, to, ka esi tāds un ne citāds, to, ka esi tāds un ne sliktāks, to, ka esi tāds, bet savādāk būtu labāk...sasodīts, mani vajadzētu izolēt no visiem un kaut kur paslēpt. Paslēpt visuma plašumos. Kaut kur tuksnesī starp smiltīm, kaut kur, kaut kur....bet, es negribu, man tomēr ir interese. Lielāka vai mazāka, par kādu lietu jeb cilvēku. Ir un paliks. Es gribu, lai tas turpinās mūžīgi un lai beidzās tūliņ.
  skaista mūzika. Kādreiz, varbūt kādreiz, izveidošu arī, ko skaistu, kaut ko tādu, kas liks ieplūst labajam un skaistajam. Esmu uz paša paša pirmā garā ceļa milimetra. Nē es negribu pieķerties rezultātam, neribu ieklemmēties, bet reizēm es gribu visu...kā jau saka, cilvēkam nekad nav labi un nekas nav gana, un apsveicu tos, kuriem ir labi un visa gana, nopietni, prieks.
• Current Music: The Dissociatives - Young Man Old Man
• 28 commentsLeave a comment