June 18th, 2004

• "Melancholia Inside"
• 6/18/04 07:52 pm
• Jūlijs būs bez brīvdienām! Neko darīt.
  
  Uzzināju, kur var tīkliņ cimdus dabūt, draudzene esot vienā veicī redzējusi. Būs jāiečeko.
  
  Esmu iestidzis baigākajos parādos! cure esmu parādā saldējumu un daeve - apsolīts viņu samīļot. Ko man tagad darīt!:D Varbūt vēl kāds vēlas šim sarakstam pievienoties?
• Current Music: KoRn - Here To Stay (BT's Managed Anger Mix)
• 29 commentsLeave a comment

• KAUTKUR, bet ne te
• 6/18/04 11:22 pm
• Ieslēdzu Spirit of Meditation - "Aboriginal" 40 minūšu garu mūzikas ierakstu, ja tā to var nosaukt. To mūziku es klausījos, kad gulēju mājās ar smadzeņu satricinājumu, un iemīlēju tās skaņas, varbūt pārspīlēti, bet saku kā ir. Tā ir cita pasule, te atdzīvojās mans gars, es to sajūtu, kad skaņas apklust, viss mainās un ir pa vecam. Kamēr skan mūzika un es sevi sev atveru, jūtos neaprakstāmi, es, manas domas kaut kur planē un mans gars arī. Dziesmas pirmās skaņas mani sašokēja, ko tādu nebiju izjutis, laikam vēl nekad. Vilnis izgāja cauri visam ķermenim, sākot ar krūtīm līdz beidzot pakausi. Tāds impulls, jeb tirpas. Pats nezinu. Izslēdzu gaismas, paliku pilnīgā tumsā, no kuras es baidos(tas ir visai nosacīti), bet šoreiz bija normāli. Es centos aizlidot, bet man tā īsti tas arī neizdevās, nācās palikt tur pat, kur esmu. Cita pasaule. Atceros, kad agrāk aizrautīgi spēlēju datorspēles, kuras nebūt, vismaz mani, negatīvi neietekmē, vienā spēlē kā "Half Life" bija viens moments, kur tu nonāc citā dimensija, citā planētā, grūti izteikt vārdiem. Šodien es sajutu sevi uz tādas planētas, protams,kur nav nekādu mošķu un briesmoņu un ēdelīgu augu. Es kādu dienu...es domāju, ka gars un garīgā pasaule ir neiedomājami spēcīga, cilvēks neapzinās uz ko viņš ir spējīgs, jūtas jau ir kas neaptverams un skaists. Just siltumu, just bailes, just sāpes, just visu ko vien var just. Reflekss, nē, apzināties, ka sajūti kautko un kā tas ir, kad tu to izjūti. Melodija izplūst cauri visam tavam ķermenim un sajūti spēka un enerģijas pieplūdumu. Es dažkārt apbrīnoju savas spējas,savu iekšējo pasauli, savu pozitīvismu. Dažkārt viņs mani pamet, tad gan ir visai bēdīgi, jo tad esmu pavisam vājšs, un man ir vajadzīga palīdzība no citiem. Jā kā cilvēkam ir vajadzīgs gaiss tā arī citu atbalsts un enerģijas plūsma.
  Sajūti sevi tik stipru, bet kad esi ārā, tad jūties vienkārši nolīdzinats līdz ar zemi.Bet kapēc? Iedomas jeb negatīvisms un nomaktība ko rada citu cilvēku iekšējās pasaules? Jeb aizsardzība? Aizslēdz pats sevi!
  
  „No citiem cilvēkiem ir jāuzņem pozitīvā enerģija, kā arī tā ir jānodod tālāk citiem cilvēkiem. Jārada enerģijas riņķojums. Cik reizes nav bijusi tāda situācija, kad tu kādam pasaki ko labu, pasmaidi, esi pacilātā garastāvoklī, tā teikt no sevīm izpumpē visu labo garastāvokli un redzi, ka labi jūties tikai tu, bet pārējie ir negatīvi noskaņoti,tu centies visus uzmundrināt, nodot pārējiem cilvēkiem savu "+". Enerģija aizplūst. Iestrēgst kādā no cilvēkiem, pat vairākos. Viņi to neatdod, viņiem ar to ir par maz pat lai paturētu. Viss. No "+" uz "-" Esi izpumpēts un nomakts kā visi pārējie. Ko darīt? Bet ņemiet to enerģiju un izmantojiet tā pat kā to daru es, radiet no jauna. Radiet to, ko ir iespējams radīt. Vai tad ir grūti saskatīt ko labu, aizmirst par kritiku, sliktiem vārdiem, kādreiz nepiekasīties citu domām un vienkārši tāsapbrīnot. Tas ir tik grūti izdarāms. Jau šo ierakstu lasot, iespējams kāds no jums mani kritizē un par manīm smejās un domā,ka es te gvelžu kaut kādas muļķības. Bet tās ir mūsu tiesības. Es zinu, ka neesmu perfekts, tāds nemaz cilvēks nespēj būt, bet es mācos uzņemt labo, dot labo un par slikto aizmirst, bet tas ir naivi un neiespējami. Es to nekad nemācēšu, Ārējā pasaule tomēr mani pārāk nomāc un atņem manu + enerģiju, nedodot iespēju to atjaunot. Un atkal es uzlieku no jauna skanēt Spirit of Meditation - "Aboriginal" gribu, lai rakstītais ir tādā pat plūsmā, kā sāku tā arī nobeigšu.
  Jā, negatīvisms, + bez - nevar pastāvēt, tādejādi tas zaudētu savu jēgu. Zibens, saskarās + ar - un notiek cīņa. Pērkons, zibens, burvīga dabas stihija! Negatīvisms jāsabradā, jāsaplēš un jāizmet papīrgrozā, lūk, kas ar to ir jādara. Slikti uzrakstītus darbus arī izmet pie atkritumiem! Tur tiem arī ir vieta. Negatīvajam zem kajām, pozitīvismam iekļautam riņķojumā. Vismaz kādreiz pārmaiņas pēc!
  Es parlasīju savu uzrakstīto, un atkal pierādījās tas, ka dvēselei nav rakstiskas valodas, somas tomēr nevar tik vienkārši ar vārdiem izteikt, jūtas nav iespejams parādīt. Es nemāku rakstīt. Viss paliek manī, nu labi, varbūt arī ne viss.
• Current Music: Spirit of Meditation - Aboriginal
• 14 commentsLeave a comment