May 20th, 2004

• Visādi
• 5/20/04 01:32 am
• Dīvaini, bet sīkumi - patīkami sīkumi spēj dot tik daudz pozitīvisma, ka var tikai pabrīnīties. Pirmdien biju LU Botaniskajā dārzā, man bija iespēja pavērot pīļu un pīlēnu dzīvi. Tādi maziņi un pūkaini. Feini! Vēl tagad atceros un pasmaidu.
  Vakar, braucot mājās no darba pamanīju interesantu ģimenīti, tēvs pa vidu un divi dvīnīši pie katras rokas šamajam. Abi tādi bosiki un katram mantiņa rokās. Mīļi. Varēja pat pasmaidīt.
  Noskatījos filmu "Huligāns" Sen nebiju Tv skatījies. Filma bija vērtīga tikai ar to, ka ir veidota pēc patiesiem notikumiem. Vispār jau traki, ko tik cilvēks nespēj izdarīt savā vājumā.
  
  Dzejolis bija domāts nedaudz savadāks, bet kāds ir tāds ir, negribēju vairāk pārveidot. Oriģinālais variants man, pagaidām, tas labākais sanāk, kā izrādās. Es tā pagaidām domāju, jo zinu to, ka esmu nekonsekvents un domas krasi var mainities kā viss mainās mums apkārt katru dienu.
  
  Kad...
  
  Kad dzīvē diez ko spoži neiet,
  Kaut kas nogājis pavisam greizi,
  Un Piena ceļš zem kājām, aizplūdis uz mājām.
  
  Kad rītos gara stāvoklis tik skābs,
  No gultas ar kreiso kāju laukā kāpts -
  Preizajā čībā neiekapts,
  Un visu dienu, dikti īdzīgs prāts.
  
  Kad skaista diena kā plika siena šķiet,
  Un labās domas galvā,
  Kaut kur tuksnešainā tundrā klīst!
  
  Tad cerība iekš smiltīm grimst,
  Glvā trauksmes sirēna sāk saukt,
  Kā izbadējies vilks nakts vidū, meža malā baigi kauc,
  Un saprašanas kompass trakus datus sauc.
• Current Music: Spirit of Meditation - African
• 0 commentsLeave a comment