May 17th, 2004

• nezinu gan
• 5/17/04 10:04 pm
• „Istaba”
  
  
  Ieeju tumšā, gadiem nevēdinātā, istabā
  Sen aizmirstā, likteņa varā pamestā;
  Tā gaismu nav redzējusi mūžību,
  Pēc svaiga gaisa saukusi.
  
  Iededzu dzeltenu vaska sveci –
  Klusībā pasmejos un nopūšu;
  Kam aklajam sveces gaisma?
  Ja acis tik neredzīgas!
  
  Pieeju pie loga – viņas acīm.
  Tās sedz smaga nasta,
  Kas liegusi aklajam redzi.
  Atveru aizskarus.
  
  Istabā ieplūst balta gaisma.
  Viņa to atcerās – tieši tādu,
  Un atmiņas par sauli izgaist;
  Kam redzīgajam skumt pēc saules?
  Ja acis tik dzidras!
  
  Saklausu klusus čukstus:
  „Atver lūdzu logu,
  Te nav ko elpot, man ir karsti!”
  Apmulstu.
  
  Istaba liek saprast...nav nozīmes
  Redzīgs vai akls...saule ir viena,
  Tā dod siltumu visiem.
  Svaigu gaisu prasa visas dvēseles,
  Pat tās, kuras reiz sacietējušas.
  
  Atveru logu - ieplūst svaiguma dvaša
  Gaiss, kurš liek atdzīvoties.
  Viņa man uzsmaida,
  No tumšas istabas pārtopot par skaistu telpu.
• Current Music: KoRn - Here To Stay (BT's Managed Anger Mix)
• 2 commentsLeave a comment