May 9th, 2004

• Es esmu Cilvēks?
• 5/9/04 12:01 am
• Miers, kurš iestājies pēc vētras jūrā, miers, kurš liek just nogurumu, liek just atvieglojumu un droši spēj teikt: "es to izdarīju es pieveicu sevi pašu, es pieveicu ļaunumu" Kā akmens noveļās no sirds nejūtot dusmas, naidu, nicinajumu, sapes, aizvainojumu, un savu egoismu! Apzinies, ka pašam sāp no tā! vairak sāp no paša ļaunuma pret citiem nekā citu ļaunums pret tevi! Lai sāp sirds man nevis es sāpinu kādu citu, es zinu, ka esmu stiprs un sāpes pārvarēšu, bet tam būs vajadzīgs laiks, laiks, kurš dziedē :) Es apbrīnoju spēju piedot, bet nesaproptu nicinājumu uz mūžu...Manī mīt sarkasms pat tad, kad es cīnos pats ar sevi, Es negācijas sagaidu ar zobenu rokās un tās sacērtu un saplosu sīkos gabaliņos, bet viņas vēsta: "mēs atgriezīsimies!" Šis karš nekad nebeigsies, bet apzinos to, ka spēju gūt uzvaru kaujās, vismaz kautkas...
  Es gribu pabeigt iesākto dzejoli, un rakstu savai meitenei. Par tā likteni vai tas nonāks viņas rokās es vēl nezinu, spēs mani izprast kāds, ja to nespēju es pats...un vai vispār vajag?
• Current Music: Nirvana, Korn
• 5 commentsLeave a comment