Conspiracy Theory

#242

Sun, 29 Apr 2012 21:18:18 GMT

Tagad iet tik labi, ka es pat nespēju apjēgt kas notiek. vajag sakārtot savas domas un beidzot salikt visu pa plauktiņiem.

241#

Mon, 26 Mar 2012 19:40:27 GMT

Laiks aizskrien nemanot un es vēljorojām neredzu izeju no šīs situācijas. dari ko darīdams, vienkārši nesanāk..
vientuļa sajūta šovakar.

240#

Thu, 15 Mar 2012 17:35:24 GMT

Lai arī slimoju, ir slikta pašsajūta un dēļ lielajiem februāra kom.rēķiniem sāp galva un nākas savilkt visus galus, es tomēr tagad smaidu.
Ir 3 iemesli - cerība, ticība un man vakar iznāca burvīgs čats ar manu vēstuļu draugu. it kā jau nekas īpašs, bet es ilgi gaidīju tik interesantu sarunu kā agrāk.. iznāca. tagad mazs prieciņš un smaidiņš.

239#

Sun, 11 Mar 2012 16:41:42 GMT

pēdējo divu nedēļu laikā šī ir pati neforšākā, ne-produktīvākā nedēļas nogale. labs noskaņojums - 0 ...
kaut kā jāmēģina sevi uzmundrināt un jādzen prom dumjās domas.

238#

Tue, 06 Mar 2012 21:08:29 GMT

Ir jau dienas kad uznāk melnie, nevaru visu laiku būt saulstariņš. bet kad uznāk melnie, braucot mājās tramvajā domāju - ' o, aizbraukšu mājās un tā kārtīgi pabimbāšu. tad atkal paliks labāk!' un tā tas kamols kaklā turās un tiklīdz ieeju savā tukšajā dzīvoklī, aizslēdzu durvis.. nekā! no asarām ne miņas. kaut ko varētu izspiest, bet šādos brīžos prasās pēc pamatīgas izlādēšanās lai nekrātos smagums uz krūtīm. nekā, pašlaik vēl bišķiņ pakrāsies.
bet nu jā... ir lietas, kur neko nevar darīt, tam vienkārši ir jāiziet cauri. grūtam periodam. jāsaņem sevi rokās un jāiet tālāk. nav jau tik slikti, bet tomēr nav arī tas uz ko biju cerējusi.
nenotiek viss pēc mana plāna un tas man nepatīk.

237#

Tue, 15 Nov 2011 00:29:47 GMT

Biju pacietīga un izlasīju visu vēsturi līdz pat pirmajam ierakstam. Man nu gan ir gājis dzīvē kā pa amerikāņu kalniņiem! Pāris gudras atziņas un viss pārējais teksts lika pasmaidīt un saprast ka man arī tomēr bija tas teenage angst. Labā ziņa ir tāda, ka es beidzot esmu mierā ar sevi, saprotu ko es vēlos un pamazām dodos uz to mērķi. Ir jau arī grūtāki laiki, bet es vismaz vairs par tiem atklāti nesūdzos blogos. :D Džīzas, ja tā padomā, agrāk es pārāk daudz rakstīju par savu privāto dzīvi, pārāk atklāti.
Un cik no manām paziņām vēl aktīvi šeit blogo? Manās acīs klab.lv ir gandrīz izzudis. Te tikai pa retam var atnākt un kaut ko priekš sevis uzrakstīt un tad varbūt reizi simts gados kāds random cilvēciņš ienāk apskatīt kas te notiek.
Lai nu kā, laikam ik pa laikam te vēl piestaigāšu. :)

236#

Mon, 14 Nov 2011 23:35:37 GMT

Man tā jau kļūst par tradīciju, ik pēc pusgada vai gada apskatīties savus vecos ierakstus un salīdzināt kā esmu mainījusies. Tiesa, tagad es šo vietu ļoti reti apmeklēju un nav īsti ko salīdzināt. Varbūt vajadzētu atsākt šeit rakstīt. Tā - priekš sevis.

235#

Mon, 24 Jan 2011 20:45:37 GMT

Es tā domāju.. gribu savus foto redzēt žurnālā.. un tad es vēl nodomāju - sasodīts, es gribu taisīt žurnālu.
bet tam vajag teamu. Esmu fotogrāfs, ne žurnālists.

234#

Sat, 09 Oct 2010 20:31:25 GMT

mans Pc čupā, plānoju līdz šī gada beigām izvākties no puišu dzīvokļa un man ir darbs un ceru, ka ies labi :)

tas arī viss īsumā.

233#

Fri, 24 Sep 2010 15:38:45 GMT

Es jūtos bezcerīga, iesprostota un tā, ka es nevaru baudīt dzīvi tikai tāpēc ka to nevaru atļauties. Kur un kāda ir izeja?

232#

Thu, 23 Sep 2010 22:11:03 GMT

Uj, kā latviešu fotogrāfiem(vīr.dz) patīk puskailas vai pilnīgi kailas sexbombas fočēt. bet nejau tās noskaņīgās bildes, vairāk gan uz playboy tipu velk. bet nafig noskaņu, dziļu domu, ja ir PUPI un PAKAĻA?
nu protams, gadās arī izņēmumi, bet nu ļooti bieži bieži tā arī ir, nofočēju kvalitatīvi pupus un nu esmu superkruts un profesionāls.

ajj, man šonakt stulbs un lecīgs noskaņojums, tas nozīmē ka jāiet gulēt. Nighty night!

231#

Thu, 23 Sep 2010 21:33:04 GMT

Es tikai vakar konstatēju ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem patīk vairāk dot mīlestību, nekā to saņemt pašai.
Un ja es to nevaru nevienam dot, es jūtos tukša, noskumusi.

230#

Mon, 20 Sep 2010 12:36:37 GMT

man tā gaļas kleita nepatīk.

229#

Sat, 11 Sep 2010 20:18:07 GMT

Uzskatu ka ir 2 tipu fotogrāfi -
1) Wannabe fotogrāfi
2) fotogrāfi kuriem ir TALANTS un GAUME.

Un cik skatos internetā, abi divi ir pietiekoši daudz.

P.S - kaut kas ne pa tēmu -
kā atkausēt puiša auksto sirdi? (ja tas vispār ir iespējams)

228#

Sat, 04 Sep 2010 21:07:27 GMT

Godīgi sakot, man sāk pazust ticība tam, ka uz pasaules eksistē tā saucamie soulmates vai, ja runājam par vīriešiem, tad patiešām JĒDZĪGS vīrietis.
man laikam līdz šim nav tā īsti paveicies jo iepazītie vīrieši(protams tie, kas nav pazīstami vnk kā draugi/čomi, bet gribētos-romantiskāk) ir vienkārši ... dumb.

meklēju kādu vīrieti, kurš mani pārliecinās par pretējo. I dare you. I double dare you.

227#

Wed, 01 Sep 2010 19:34:21 GMT

Īstenībā esmu izmisusi, nobijusies un gribās bimbāt, bet es to nevienam neizrādu. Nav jau arī vajadzības, tas būtu ļoti muļķīgi.
Meklēt kaut kur/kādā palīdzību vai atbalstu arī nav spēka. Es laikam esmu apradusi ar domu ka esmu viena pati un man vienai jācīnās tālāk.
Vot jā, lielas meitenes neraud(vismaz ne citiem redzot).

226#

Tue, 31 Aug 2010 17:49:48 GMT

http://twitter.com/50CENT
Ir uz pasaules arī šādi mērkaķi. lasu un domāju, cik zems līmenis.

225#

Tue, 31 Aug 2010 14:19:22 GMT

Tikko noskatījos ļoti interesantu filmu -The Fourth Kind ( http://www.imdb.com/title/tt1220198/ )
Dažos brīžos filma man šķita ļoti pārspīlēta un vilka uz fufeli, bet dažos brīžos ļoti tuvu tam, kam es pati ticu. protams, visi notikumi filmā ir fake, bet es uzskatu, ka to skatoties, ir patiešām jāiztēlojās, varbūt līdzīgi gadījumi patiešām arī notiek ar citiem cilvēkiem uz šīs zemes.
Filmā bija viena interesanta teorija, ka citplanētieši apmeklē daudzus(vai pat visus) cilvēkus, tikai mēs to neatceramies. faktiski, mums to nevajadzētu atcerēties. viņi mūs savāc, izmanto visādiem eksperimentiņiem un pēctam mēs turpinam dzīvot pat nenojaušot, kas ar mums notiek. Filmas varoņi cenšās noskaidrot kas ar viņiem notiek un kāpēc, bet manuprāt tas ir pilnībā bezjēdzīgi. Tika noskaidrots tikai tas, ka citplanētieši viņus savāc eksperimentiem, bet nekādu īpašo kaitējumu nenodara. Bīstami tas paliek tikai tad, kad viņi cenšās atcerēties kas tieši ir noticis un pārbīstās no redzētās patiesības. blablabla,es atkal varu baigi aizmuldēties par šito filmu, bet tomēr rakstīšu īsāk.
Man nepatika kā šajā filmā tika attēloti citplanētieši, tobiš - ļauni. manuprāt viņi ir neitrāli. ne labi, ne ļauni, viņi vienkārši ir. Un tad esam mēs, bailīgie cilvēki, kuri atsakās ticēt jo ir bail. Bail no tā, kam mūsu (salīdzinoši) primitīvās smadzenītes nevar rast izskaidrojumu.

Un es varētu citplanētiešus un cilvēkus salīdzināt ar, piemēram, cilvēku un... mazu, nesen piedzimušu kaķēnu. mēs mazo, apjukušo dzīvnieciņu paņemam rokā tikai, piemēram, lai paglaudītu vai vienkārši paturētu rokās jo viņš ir tik sasodīti piemīlīgs. bet kaķēns pat nesaprot kas ar viņu notiek, viņš nemitīgi ņaud, nezina kas ir cilvēks un varbūt viņa dzīvība ir apdraudēta. acis jau vēl pat nav atvērušas, viņš neredz.

vārdu sakot, mēs vienkārši nezinam, nesaprotam un tāpēc baidāmies, atsakāmies ticēt.
Yep we're not alone.

aaa, es te rakstu rakstu un jau aizmirsu ko gribēju ar šo visu pateikt. kko par filmu laikam. lai nu kā, iesaku noskatīties, ja gribat aizdomāties par NLO un visām šitām lietiņam.

224#

Mon, 30 Aug 2010 17:54:09 GMT

Ko tu šodien labu un noderīgu izdarīji? es, piemēram, izgāju Prince of Persia : Sands Of Time.
Nākošais manā listē - PoP: Warrior Within. *geeky*

223#

Sun, 22 Aug 2010 16:02:14 GMT

Es visu savu dzīvi esmu uzskatījusi par vienu lielu cīņu.
cīņu ar sevi un visu pārējo ar ko sastopos. un tas ir grūti, it īpaši tad, ja dažās cīņās zaudē. un es arī nogurstu, man gribās atpūtu.

222#

Wed, 18 Aug 2010 20:05:09 GMT

Es draudzējos ar visiem. gan cilvēciņiem, gan dzīvnieciņiem. pierādījums -

[22:55:47] Annie: es tikko ar spogulīti nositu mušu kas nemācēja lidot... viņas iekšas pa manu galdu izsmērējās

heh

221#

Sat, 07 Aug 2010 08:44:54 GMT

klausos the Doors. sajūta patiešām tāda kā iekš acid trip

120#

Fri, 06 Aug 2010 14:26:24 GMT

Ok, turpinājums... (tāpēc ka manī šodien ir daudz pozitīvas enerģijas un spēks).
Es agrāk to nebiju pamanījusi, bet tagad tā atverot acis konstatēju, ka man apkārt ir daudz apjukuši cilvēki(nu ja, vairāk gan jaunieši man pazīstamie) darbs, attiecības mainās biežāk kā zeķes. Un katrs cenšās sevi atrast. Labi, nejau visi jaunieši, man ir prieks, ka pazīstu arī tādus, kas ir brīvi un tādēļ, apmierināti un laimīgi ar savu dzīvi, viņi zin ko vēlās un ir spēcīgi.
kā ir ar mani? agrāk piederēju pie šīs apjukušās masas, kura dzenās kaut kur, nezin pēc kā. man bija vajadzīgi vairāki gadi grūtību, skumju lai saprastu sevi un ko tieši es vēlos. Labi, esmu jau guvusi baigo garīgo atklāsmi un mieru ar sevi(to es iegūšu tālāk, dzīves laikā) bet es redzu ievērojamu progresu ja paskatos uz sevi pirms kādiem... 3 gadiem, apmēram. vai pat pirms gada. vienkārši, ir tik daudz kas noticis un es esmu cīnījusies. uzvarējusi un zaudējusi un cēlusies,turpinājusi cīnīties. Un turpinu cīnīties, nav viegli, bet turpinu jo katru dienu kļūstu stiprāka.

vot tā, mīļie, dzīve ir interesanta.

219#

Fri, 06 Aug 2010 13:49:21 GMT

es neļaušos vairs skumjām, viņš tā pat nav cienīgs manu asaru. es eju savu, laimīgāku ceļu.

jūtos stipra, pārliecināta un gatava tam.

218#

Mon, 02 Aug 2010 20:30:40 GMT

Atbraucu no fotosesijas jūrmalā(protams, arī papeldējos... vairāk nekā fočēju, bet anyway.) un oho! esmu apdegusi, ar sarkaniem pleciem, rokām, vaidziņiem un degunu. nebiju domājusi ka tas šovasar vispār notiks. protams, es šaubos vai man izdosies iesauļoties, ņemot vērā to ka tā kārtīgi tāpat nekad nav izdevies, es visu laiku apdegu.
kopš manas vārda dienas uzskatu ka mana vasara beidzot ir sākusies. izklaides, fotosesijas, labs garīgais, labas kompānijas u.t.t, tikai žēl ka vasaras pēdējā mēnesī, bet labāk vēlāk nekā nekad.
vismaz kaut kas notiek.