215#

Tikko noskatījos Bedazzled (aizmirsu, kāds bija latviešu tulkojums. vārdusakot, tā bija tā komedija ar Brendanu Freizeru, kur viņš noslēdz līgumu ar Velnu lai piepildītu 7 vēlēšanās). Agrāk man viņa patika un vēl tagad patīk. Man gan šķiet ka šī filma ir nedaudz underrated jo tajā ir gan daudz labi joki, gan laba morāle.
Un šoreiz pati filma lika man aizdomāties. Pats storijs filmai tāds ka Freizers ir nūģis kuram tiek dota iespēja piepildīt savus sapņus un būt kopā ar savu sapņu meiteni. Kamēr viņš iejūtās Kolumbijas narkodīlera, pasaules jūtīgākā puiša un šarmanta geja u.t.t lomā viņš mainās pilnībā. No nūģa par diezgan simpātisku vīrieti. bla bla bla, man vislabāk patīk beigas. Kad viņš ir brīvs no Velna līguma un beidzot uzdrošinās uzaicināt savu sapņu meiteni uz randiņu, viņa viņam atsaka. Bet viņš nenokar galvu un turpina, ar smaidu uz sejas, dzīvot tālāk. Pavisam drīz atrodot jaunu, vēl labāku meiteni par viņa iepriekšējo aizraušanos.
Kā es vienmēr saku - nevienmēr viss notiek tā kā mēs vēlamies. no sākuma tas var šķist negodīgi un mēs to nesaprotam, bet vēlāk izrādās, ka viss notiek par labu mums, mūsu izaugsmei. Un agri vai vēlu, bet viss tāpat beidzās labi, tas ir atkarīgs no mums pašiem.

aj, es jūtos tā, ka varētu muldēt nonstopā, bet tomēr jābeidz.

Lai jums jauks vakars. :)