bija jau izveidojies pieradums, ka kāds čuč līdzās, tgd mani skauj tikai tukšums.

es pārāk ātri pierodu - puff.

šodien, par laimi, bija daudz labāka diena :)

bet vai 10 min ilga smiešanās var būt pāris stundu neforša garstāvokļa vērta?

Brīžos skumjos un drūmos,
Vēlos pieglausties, būt līdzās.
Sajust tavas rokas siltumu.

Tomēr nespēju būt patiess,
Pateikt ko domāju, piemeklēt vārdus.
Brīžos sev neizprotamos.

Pajautāt kā jūties, saprast.
Par spīti bailēm pazaudēt,
Piekļauties un noglabāt dziļi sirdī.

Tomēr šobrīd nespēju izprast,
Nezinu vai atbildēsi ar to pašu.
Negribu nozaudēt bet nevaru noturēt,
Noticēt.
Tomēr vēlos lai zini,
Tu neesi man vienaldzīga.

/Arthur/01.11.2010/

Dejame dormir, porfavor.
- let me sleep.

[Dehame dormir]

u think i'm strong
u're wrong.

es negribu pierast pie viņa.
būs sāpe beigās - atkal.

un kapēc ir tā, ka tik daudzi aiziet no manas dzīves likteņa dēļ - vai es tiešām esmu tik slikta persona?
vai liktenim patīk spēlēties?!

es negribu justies vientuļi.
es negribu salt.
es negribu domāt.
es negribu būt.
es negribu..

vakarnakt bija saviesīgas sarunas - pārsvarā par viņu un viņa meičām.
bet mani tas apmierināja, jo es nebiju vientuļa.
mēs runājām par pirmajiem soļiem, par fermām/govīm.
un viņš man mācīja spāņu valodu.

un kā viss ir pavērsies?! - klusumā atkal.

ir taču tik labi sajust sev kādu līdzās.

es gribu, lai snieg - atkal.


es meklēju savus pazudušos puzles gabaliņus - palīdzēsi?!

citāda.
nepieņem mūs - es par jaunu, lai sēdētu mājās un netrakotu.
viņa jau arī nav vecumveca pasaule, bet tomēr viņai mūsu aktivitātes šķiet amorālas - diemžēl.
es nesatraucos par citiem, viņi paši atbild par sevi. un es par sevi.

es jūtu, ka man laikam sāk apnikt.
diemžēl.

par daudz nesaskaņu sāk uzpeldēt.

kamdēļ?!