19 Februāris 2009 @ 20:30
verbālā caureja.  
ikvienam ir kāda slikta ziņa, ka mani ietekmē.
man jau šķiet, ka nedaudz par daudz.


viņš viņu lūkoja acīm puspievērtām, jo tā bija vieglāk. spilgtā gaisma izdaiļoja viņas sejas vaibstus, lika izskatīties kā baltam eņģelim. ziloņkaula bāluma asi veidotie vaigu kauli un debeszilās acis lika viņam aizmirsties. samulsuši viņi lūkojās viens otrā, viņš nemanāmi ieskārās viņas ledusaukstajām rokām un uzpūta elpu. viņa neatrāvās. viņas roka atradās viņa rokā, siltu strāvu caurstrāvoti viņi nenogurstoši lūkojās viens otrā. viņš pieliecās, lai viņu noskūpstītu un ..
viņš tikai sapņoja.