man šodien uzmācās nostaļģija.
un iesākās saruna par 'ļauniem cilvēkiem', bet saruna tā arī nenobeidzās.
un šodien kādam bija grūti, es centos palīdzēt, ceru, ka sanāca, bet arī stiprie reiz salūzt.. gadās arī tā.
un nāk miedziņš, bet nevelk uz gultu.
un mani šodien bargi norāja. un kušš.. nepateiktie vārdi sāp visvairāk..
eh.
un sasāpējās sirds par vecākiem, par nākotni viņu/manējo/Gatiņa.
tiešām sāpīte, kuru nesadziedēs papūšot.


bet es šodien arī smaidīju, tas nozīmē, ka vienmēr kkur ir cerību/laimes stariņš.
bet neskumsim par to.