vai mazliet par daudz neesam sākuši liekuļot?
kapēc slēpjamies> vai ir pamats?. ir brīdis, kad beidzot maskas jāatdod iepriekšējiem īpašniekiem, jo ir ziema un tā atklās gribot/ne.

un es uz īsu brīdi iemīlējos tikai lasot. neraksturīgi un pārāk daudz..

es runāju ar mammu, un tā jau vien ir, ka atļauts mums pārāk daudz.. gan zvaigznes, gan zeme ir mūsu.. nerunājot par eņģeļiem un aplēptiem sapņiem. tas jau nekas, ka krūtīs mums pukst tā pati sirds. bet cerība ir parādījusies. unununun man pietrūkst sevis, skaitāmpantiņu un dvēseļu plašu atskaņotāja, manējas salūza un tgd ir tikai klusums, kuru sedz maska, neīsta, dubļos samīdīta un garāmgājēju - skauģu apspļaudīta..rr. es gribu sevi atpakaļ..