es izlasīju, un nāca negaidīta apjausma. viņš karoja, tad dzīvoja, mīlēja un tad atkal karoja, bez dzīvošanas, bez mīlestības = mira. cik neparasti cilvēks mainās, no kā baidās, kā iemīlas un mirst. ko ir gatavs ziedot, ko no visa spēj iegūt, ko pazaudēt un atkal atrast. bet lai vai kā, mēs vienalga nomirsim, ne tā kā viņš, bet vienalga.. un ir jādzīvo kā sirds to liek, tad piepildīta dzīve ir mūsos.

*naktī cilvēks ir tas, kam viņam īsteni jābūt, nevis tas, par ko viņš ir kļuvis.
*galīgā izmisumā nelīdz nekas cita ka vien padoties liktenim.
*naids dara nepiesardzīgu.
*nāvi nekad nevar saprats, pat ja tā tik bieži redzēta..