Tiecoties uz ideālo sabojājas tikai tie, kas ir vāji.
Un noslēdzas arī tie, kas ir vāji un tie, kam sasniegt ideālo ir tikai poza starp pārējiem. Ejot uz ideālo tev nav jātiecas pēc ideāla, tev ir jācenšas pilnveidoties līdz tam, kad tur vairs nebūs ko pilnveidot.
Tieši tāpēc nevajag pieņemt pliku mērķi - tev ir vajadzīgs savs mērķis. Un ir jābūt prastam, lai pieņemtu mērķus, kuri nav patiesi tavi.
Un ideālam ir tāda priekšrocība - ideālo vajag visur, tāpēc tu nekad nebūsi viens. Vismaz ne teorētiski. Praktiski - gandrīz vienmēr.
P.S. - es tā nedomāju. Es esmu idiots, kas neko nemāk :)