es gribu, lai snieg - atkal.


es meklēju savus pazudušos puzles gabaliņus - palīdzēsi?!

es negribu justies vientuļi.
es negribu salt.
es negribu domāt.
es negribu būt.
es negribu..

vakarnakt bija saviesīgas sarunas - pārsvarā par viņu un viņa meičām.
bet mani tas apmierināja, jo es nebiju vientuļa.
mēs runājām par pirmajiem soļiem, par fermām/govīm.
un viņš man mācīja spāņu valodu.

un kā viss ir pavērsies?! - klusumā atkal.

ir taču tik labi sajust sev kādu līdzās.

es negribu pierast pie viņa.
būs sāpe beigās - atkal.

un kapēc ir tā, ka tik daudzi aiziet no manas dzīves likteņa dēļ - vai es tiešām esmu tik slikta persona?
vai liktenim patīk spēlēties?!

u think i'm strong
u're wrong.

Dejame dormir, porfavor.
- let me sleep.

[Dehame dormir]

Brīžos skumjos un drūmos,
Vēlos pieglausties, būt līdzās.
Sajust tavas rokas siltumu.

Tomēr nespēju būt patiess,
Pateikt ko domāju, piemeklēt vārdus.
Brīžos sev neizprotamos.

Pajautāt kā jūties, saprast.
Par spīti bailēm pazaudēt,
Piekļauties un noglabāt dziļi sirdī.

Tomēr šobrīd nespēju izprast,
Nezinu vai atbildēsi ar to pašu.
Negribu nozaudēt bet nevaru noturēt,
Noticēt.
Tomēr vēlos lai zini,
Tu neesi man vienaldzīga.

/Arthur/01.11.2010/