[0:17:09]
Un jā, man ir bail tev pieķerties.
kaut vai tas ka šobrīd vnk gribu tevi piespiest sev klāt cieši jo cieši un samīlot vien jau ir trakums.




tirpiņas caur punci izgāja.
ņurr.

šodien riktīg jancīga sajūta manī valda -
<--- es samulsu, jo negaidīju no tevis ko tādu. man sirsniņa salecās, kad izlasīju, tas man lika samulst vēl vairāk. un pirms tam, kad tu ar mani mēģināji ieturēt klusuma pauzi, man uzdzina tādu dusmu - un tas jau laikam kko nozīmē. to, ka tomēr esmu pieķērusies, bet līdz šim to nebiju pamanījusi. tikai šodien tas tā kā klikšķis nostrādāja..


Gii - what's going on?

sen laikam neesmu tā jutusies. - no vinas puses patīkami, no otras - ne tik..
*vilšanās iespēja
*vilšanās iespēja
*vilšanās iespēja

..
un kādreiz donmāju, cik stulba ir iepazīšanās internetā.

un viss tik strauji sagriezās kājām gaisā, ka es nespēju attapties.
jau domāju kā būtu viņu ieraudzīt dzīvajā, aptaustīt un pieglausties.
bet parasti, kad jau sadomājas, tad jau nekas no tā nepiepildās.
i'm confused.
joprojām bail no vilšanās.
bet viņš iedrošināja - nu kā būs, tā būs, ko tur vairs.
es nezinu vai būtu labāk atstāt visu kā ir - piebeigt pēdējos elpas vilcienus un chau.
bet tad es zinu, ka mani mocītu simtiem jautājumu kas un kā, kamdēļ un kur.

..

pirms tam mēs runājām vai manā d-grāmatā ir ieraksti par viņu.
- nebija.
bet nu ieraksti ir tikai par viņu.
- jancīgi, ne?

..

nu ko - laiks rādīs.
jo mājās tacu būšu tikai pēc 12 nedēļām = 3 mēnešiem - wow, pašai pārsteigums.