04 Oktobris 2010 @ 01:55
viņa.  
Ir mirkļi patiesi un klusi
Reizēm neizprasti, skumji
Te pat vien blakus cieši dusoši
Lūstoši un trausli
Reizēm viegli, nesaprasti
Siltas vēja brāzmas nesti
Tomēr redzu vienu
Ne jau velti zinām, viens otru

/*viņš/


sasmaidījos, sapriecājos.
un šitamais ir otrais dzejolis man. MAN! :)
Džii smaida - milzonīgo smaidu.
mīļojiens.