13 Augusts 2010 @ 21:38
čiu čiu  
es nekad nebiju iedomājusies, ka man pietrūks cilvēks, kurš manā dzīvē ir ieslīdējis pavisam nesen un pavisam nemanāmi..

vakar bija sasodīt' skaists zvaigžņu lietus. kad guli guļammaisā ar ņammīgu vinčiku puncī, čolē zvaigžņu lietu, nemanāmi galvā iezogas doma, ka pietrūkst blakus kāds.. man tiešām pietrūkst. eh. Džii. būs jau labi. un 1dien es teikšu lielum lielo attā :)