ūdenspīpe mutuļo un bālie dūmi aizsedz ekrānu. bet tas nekas, jo tur jau lāga nav ko redzēt.
*es cenšos atcerēties, kas es biju.
gribētu atgriezties tur, kur saule spīdēja spožāk un zāle bija zaļāka - aww - dzīve vieglāka bija tad.
es nejūtos pelnījusi viņu. bet viņš ir līdzās, pacieš manus izgājienus/dullumus/ironiju/piezīmes/stresu/mani..
*neviens nav perfekts.
laikam gribētos iedziļināties Vācieša dzejā, bet prāts nespēs pieņemt, vismaz pagaidām.
un par tiem, kuri mīlēJA. [tieši tā - pagātnes formā] laikam jau nav labi veldzēties atmiņās, bet reiz es rakstīju, ka man patīk atmiņas - jebkādas. sanāk, ka toreiz pati sev meloju. un ir cilvēki, kuri ir gandrīz līdzās, bet nepieder man, kaut ļoti, ļoti gribētos. kaut gan, neviens jau nekad nevienam nepieder.
*gribētos kļūt par labāku cilvēku.
manas 2 pozitīvās nedēļas sabruka kā kāršu namiņš. lōģiski, ka žēl.
*es atdevu savu dvēseli.
šodien jāpacenšas pasmaidīt vai arī jāidzer aliņš un jādodas gulēt. varianti ir.