*slimnīca mani joprojām neliek mierā.
un es atviegloti uzelpoju, kad bijām palīdzējuši viņam, bet ātrā palīdzība naturāli pretīgi izturas..
pēcāk satiku tuviniekus slimnīcā - pavisam netīšām, kad uzmundrināju savējo. būs jau labi.
un slimnīcā māsiņas gan ir pa jauko.
'kur tad tev tādu papēži, jau pa gabalu var dzirdēt, ka nāc' :]




kalns mani šodien uzrunāja un bija tik sasodīt' jautri. tas nekas, ka kopistiski ar senčiem, bet šamējie pa trako ņēmās pa kalnu (giggle) pat nosmējos.
beigu beigās slapja, nosalusi, bet apmierināta un laimīga.
ak, un mana mazā čiepa - es domāju, ka man nepatīk bērni, bet šamējā ir vnk super.

gribuuuu vēl. azarts :]

*man reizēm patīk klaiņot pa atmiņām.