ir lietas, par kurām turpinu sapņot. un tas izklausās tik bezjēdzīgi.
reiz kāds sacīja, ka ir jāsapņo, lai būtu iemesls dzīvot, lai piepildītu savus sapņus, lai tiektos pēc tiem.
bet es dzīvoju bez sapņiem, šodienai un tagad.. un varbūt tieši tādēļ man rādās sapņi, kuri paredz, ka dzīve aprausies drīz..

un nav neviena, neviena paša šobrīd man līdzās.

man tas laikam ir par traku un sāpīgu.