smaids /kaut vai pašai savs/ uzmundrina :]

čuksti klusi, vairs ne vārda,
paliksim tumsā,klusumā aukstā
notrīcēs skropstas, nolīs asaras pāris
nebeigsies dzīve
tik apstāsies mazliet
neglābs ne sienas, ne cits
ne mūzika skaļa, ne vējš
ne jūrā saulriets skaists
apstājies mirklī un sajūti sāpi
nelīdzēs itin vairs nekas
pazūdi asaru jūrā dziļā
nosmoc no neziņas,bailēm smagām

iesprūst kā Vinnijam Pūkam ir dikten ļauni
sāpīgi morāli, ne fiziski..
mainīties?