red's Journal
|
Sunday, November 9th, 2003 |
|
||||||||
viss ir atsaldeets naacu no riita uz darbu un domaaju par to cik viss ir atsaldeets. jo nav jau principaa variantu. cilveeki iedalaas tikai divaas kategorijaas - atsaldeetie un veel vairaak atsaldeetie. m-kay. dazhi nav atsaldeeti. bet par to nobela preemiju vinji nekad nedabuus. un vispaar baigi sakraajies sakaamais, tikai neformuleejaas. vajadzeetu kaadu izrubiit, tad varbuut arii saformuleetos. kaarteejaa nedeeljas nogalee, kuraa alkohols shkjebina un nav nekaadas skaidriibas par notiekosho. viss liekas pietiekami garlaiciigs, lai jebkuru sarunu reduceetu uz atsaldeetiibu un izrubiishanu. veel ir arii dazhi cilveeki, kas ar vienu zvanu speej mani uzvilkt. nu liidz taadam videeji sameerojamam niknumam. vakar skatiijos pa tv kaa divi begemoti tf2 paarojaas uz skatuves. vienkaarshi gribeejaas panjemt beisbola nuuju un sist pa seju. stipri stipri. jo dazhi cilveeki kas ir atsaldeeti, pie tam resni, iedomaajas, ka vinjiem par katru cenu visiem jaapieraada, ka vinji kaut kas ir. ljevo patiesiibaa liekas, ka shobriid vajdzeetu smagi piedzerties. ir zinaamas reizes, kad tas paliidz atguut kaut kaadu liidzsvaru. man liekas, ka taados gadiijumos darbojas metode - smagaas fiziskaas pohas lauj mazaak domaat par jebko citu. un nedomaashana ir atsleega. noseedeejaam ar jedai piektdienas naktii liidz pieciem manaa virtuvee runaajot par visu ko un patiesiibaa vienu briidi viss likaas tieshi tik bezjeedziigs cik vien iespeejams. taisni paskatiijos ieksh x-treme kanaala, kaa cilveeki lec lielajaa kanjonaa ar izpletnjiem no kraujas malas. liekas, ka tam vajadzeetu buut drausmiigi fantastiski. tu staavi uz malas, uzpiipee, pasper vienu soli... un lido. patiesiibaa jau visi grib lidot vai ne? kaarteejo reizi ir taada sajuuta, ka esmu drausmiigi vecs. gribaas par visu tikai cinizeet un ironizeet. zinu, ka tas ir aarpraatiigi neveseliigi. bet ko lai dara kad ir suudiigi? patiesiibaa taisni no riita brienot uz darbu to taa izteikti sajutu. ka ir baigi suudiigi. ir jau zinaams mierinaajums fonaa par to vienmeer jau tas ir paargaajis. bet katra reize kas naak virsuu naak aizvien smagaak. un grutaak ir izraapties. pie tam nav jau iisti skaidrs kas ir taas universaalaas zaales. varbuut arii ka taadu nemaz nav. blje |
||||||||
|
|
||||||||
aizmirsu izteikties par darbu. par to kas saakaas shobriid. ka es laikam nemaaku darbu izteikti nodaliit no briivaa laika. pie kam briivaa laika attieciigi kljuust aizvien mazaak. man liekas, ka manis vairs nav. es dziivoju kaut kaadaa savaadaa matricaa kuraa vairs patiesiibaa nekam nav noziimes. un iluuzijas attieciigi atmirst viena peec otras. atmirst sapnji par to kaa buutu ja buutu. un kaa jau teicu reiz senlaikos - cilveeki kas nesapnjo ir mirushi. gruuti piespiest sevi sapnjot. jau tagad. kas buus veelaak? starp citu no darba atteikties ir gruuti. tas mani ir jau ievilcis. zinu, ka freedoms naak tikai tad, kad nav ko luuzot. bet man liekas, ka es vislaik apzinaati esmu gaajis uz kaut kaa sasniegshanu. un laiku pa laikam pienaak kritiskie briizhi, kad key lieta par ko padomaat ir - vai tas ir tieshaam tas, kas jaadara? vai gadiijumaa nav taa, ka es tagad es savaa praataa brienu aaraa no mezha, bet matricaa es patiesiibaa brienu uz mezha vidu. un peec tam izraapties aaraa var arii nepietikt speeka. nav pamata liiksmiibai |
||||||||
|
red's Journal
|