rebeka
02 March 2010 @ 01:33 pm
Cacu runas  
Pēdējā laikā apģērbs un mode mani īpaši neuzrunā, vismaz ne tādā mērā, ka es kaut ko iekārotu no veikalos redzamā. Protams, ir atsevišķs stāsts par Latvijā pieejamo apģērbu un (ne)modi un vienlaikus par to, ka nedrīkst apaugt ar mantām, bet nu whatever
Bet vakar ieguvu totālu sajūsmu par Avrilas kleitu olimpisko spēļu noslēgumā un it īpaši to jostu, kas kontekstā vēl ar to, ka ir Kanādas nacionālajās krāsās, likās nenormāli skaista.
Labprāt arī kaut ko izdarītu ar saviem matiem, kas ir sākuši ataugt tipiski latviski pelēkajā krāsā, lai gan, skatoties bērnības bildes, likās, ka man būtu jābūt kastaņbrūnai. Bet varbūt tas ir šausmīgais kontrasts pret rudajiem matu galiem un ja es zinātu, ka varētu tam tagad veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības, es droši vien tos atkal nokrāsotu melnus vai pat izbalinātu blondus, tikai tādēļ, ka parasti tā ir viena lieta, ko cilvēki dara noteiktos laikos. Un ja man nebūtu tik plata seja, es drošvien tos nogrieztu pavisam īsus.
Hopefully, it all goes well. Fingers crossed.
 
 
rebeka
01 March 2010 @ 08:51 am
 
Courage, Mademoiselle, courage. Pour que tu en auras assez car personne ne t'aidera.
 
 
rebeka
26 February 2010 @ 06:24 pm
 
Eu, bet nedaudz apnīk tā visa skriešana un pārdomas piektdienā par to, ka, nekas, gan jau brīvdienā pastrādāšu no mājām. It kā par nepastrādāšanu jau nenosit, bet vienalga tā padarītā darba sajūta ir patīkamāka. Bet tā vietā, ka man tagad gribētos apstāties, apēst ābolu un palasīt junkus internetā, man vai nu būtu fiksi jāuzcep pāris brīvdienu ziņas, lai tas tiešām nebūtu jādara brīvdienās, vai arī jāsāk pa galvu un kaklu skriet uz dejošanu un pēc tam pie Ievas, jo ja kalns nenāk pie muhameda, tad muhameds arī neies pie kalna un ies pie citiem kalniem.
Sasodīti aizlikts deguns, atkal komplimenti par neglītajiem, neglītajiem čirkainajiem matiem, kas kādiem un kādām šķiet simpātiski un aizkritušas ausis, es varētu būt Šreks, ja vispār pēc būtības negribētu būt Fiona, bet šovakar es ceru dzert vīnu un būt laimīga kā tramvajs. Un man ir liels prieks rīt braukt pie Andreja vecākiem un tas laikam ir tāpēc, ka man vecāki ir šķīrušies un pie viņiem var braukt tikai atsevišķi un tas laikam mani ir slēpti traumējis pēdējos gadus, bet pohuj, negribu izteikties. Bet Lieldienas būs varen saulainas, pat ja vietā, kur tradicionāli līst, you know.