Es gribu ataudzēt matus, notetovēties un notievēt. Ar prioritātēm dzīvē viss, kā vienmēr, kārtībā :)

Šodien veikalā parunājos ar jauniešiem no Devonas un sapratu, ka sasodīti pietrūkst Anglija. Un es tiešam nesaprotu, kāpēc. Varbūt tā ir Eiropa kopumā, nez. Kaut kā nejūtu pagaidām pilsētai tādu izteiktu garu un dvēseli un arī daudzi vietējie to nenoliedz. Bet taisnība viņiem ir vienā - ne tikai Vankūvera ir ļoti jauna (nākamnedēļ 125 gadi), bet arī pati Kanāda un laikam jau laiks tomēr ir tas, kas šo dvēseli lielā mērā rada.

Izrādās, ka man vēl arī ir jūtas. Varbūt, ka šajā situācijā jābūt drīzāk pateicīgai par šo atgādinājumu.