un vēl es ceru, ka the killers man būs tajā martā.
Leave a comment
Quand j'étais loup
07 December 2006 @ 12:45 am
sasodīti ceru
07 December 2006 @ 12:37 am
vot
Vai tad, ja tiek apēstas 2 maizes šķēles un tās jau bezmaz momentā piesakās laukā, vai tas ir labs sākums ceļā uz naidu pret ēdienu un anoreksiju?
Jo mazāk ēd, jo mazāk gribas.
Jo mazāk gribas, jo foršāk.
Redzēs.
Jo mazāk ēd, jo mazāk gribas.
Jo mazāk gribas, jo foršāk.
Redzēs.
04 December 2006 @ 01:59 pm
jamais
regress
quand la réalité devient une rêve.
Viss iet uz sākumu, ārēji es novecoju, iekšēji laiks iet tikai atpakaļgaitā. Es šaubos vai es ļoti vēlos dzīvot to, kas pagaidām izskatās pēc manas dzīves, es labāk nolīdīšu sevī un sapņošu. Par prinčiem baltos zirgos un blabla. Dalīties negribu.
No ārēji redzamā es gribu braukt prom. Mazais sapnītis būtu Īrija, nedaudz lielāks sapnītis- studijas UK, liels, liels sapnis- US pavisam.
Un, ceļoties no rīta, nākas tikai konstatēt, ka kājas atkal jau apautas.
quand la réalité devient une rêve.
Viss iet uz sākumu, ārēji es novecoju, iekšēji laiks iet tikai atpakaļgaitā. Es šaubos vai es ļoti vēlos dzīvot to, kas pagaidām izskatās pēc manas dzīves, es labāk nolīdīšu sevī un sapņošu. Par prinčiem baltos zirgos un blabla. Dalīties negribu.
No ārēji redzamā es gribu braukt prom. Mazais sapnītis būtu Īrija, nedaudz lielāks sapnītis- studijas UK, liels, liels sapnis- US pavisam.
Un, ceļoties no rīta, nākas tikai konstatēt, ka kājas atkal jau apautas.