rebeka
14 January 2008 @ 12:46 am
Midi-Pyrenees  
Bet mēs parīt brauksim uz Pirenejiem. Es esmu apsēsta ar Pirenejiem, es varētu uzsliet telti un tur dzīvot pavisam.

upd. un ja man vismaz reizi gadā neuznāk otra populārākā apsēstība, kas nekādi nav saistīta ar dabu (un "sulīga" nenozīmē arī "saistīta ar ēšanu") tad tas man nav izdevies gads. Šis būs.
I'm so not proud of myself.

Un es ceru,ka jums mana dzīve šķiet ļoti interesanta un jūs gribat, lai es rakstu vēl un vēl.
 
 
rebeka
13 January 2008 @ 09:26 am
plastmasas maisiņš  
Mazgājot karafi, kas zagta ķīniešu restorānā, lūdzu, nebāziet rokas karafē. Pretējā gadījumā pēkšņas karafes augšdaļas atdalīšanās gadījuma no apakšas varat tikt pie visai padziļas brūces visapkārt plaukstai, un ja sagadīsies, ka tā ar Jums notiek svētdienā, kad visi ārsti atrodas pelnītā atpūtā, visticamāk, meklējot palīdzību, jūs noasiņosiet līdz nāvei. ^^
 
 
rebeka
12 January 2008 @ 11:55 pm
Tribute to my english friends  
Neiešana iedzert pie Džīnas dažādu iemeslu dēļ izvērtās par iešanu iedzert pie Džīnas, kur bija Rozija, Maika un vēl divas nekad neredzētas meitenes.
Un es sapratu, ka lai arī mēs neesam gluži staigājušas vienā krūšturī visu šo laiku, man pietrūks šīs meitenes.
Kaimiņiene-nēģeriete izsauca komendantu. Dzīvojot Tulūzā, arvien vairāk sāku nīst nēģerus. Īpaši tos, kas paši man kaimiņos taisa pārtiju katru otro nakti.
Dzērums un smiekliņi trepjtelpā. Visu šo dienu nostaigāju ar divām bizītēm, protams, vīrietis Karefūrā izdomāja apprasīties, vai neesmu, no Krievijas. Nē. Polija? Nē.
apnicis tak skaidrot.
:)