Salasījos, ka zaļā tēja uzlabojot gremošanu un vielmaiņu un, pieņemot, ka mans pēdējā laika bubulis ir saistāms tieši ar šīm problēmām, devos uz veikalu pēc tējas. Protams, mani neapmierināja ne IKI, ne Rimi piedāvājums un tad notika svinīga iešana uz Stockmann, pēc kura tad arī sākās tējas dzeršanas rituāls, kas cerētās labsajūtas vietā izsauca vienīgi nelabuma vilni, kuram īsti neesmu tikusi pāri arī pēc šīm stundām.

Ir brīži, kad intuitīvi jūti, ka tūlīt, tūlīt būs. Un ir.
Hehe.

Manas brīvā laika pavadīšanas nodarbes, manuprāt, ne vienam vien liktu vaicāt, kā man ir ar galvu :)
22 gadi man stabili nav, esmu iestrēgusi kaut kur pie 16 (vai arī klusībā cenšos sevi tā mierināt)
Tikai darbs velk pie zemes, visādi citādi nejūtos ne pieaugusi, ne atbildīga. Un pagaidām visai lepojos ar to.
Visiem iet štruntīgi ar naudu un es sāku domāt pingvīnu kategorijās. Tikai ir cilvēki, ar ko es gribu saspiesties kopā un savstarpēji izlīdzēties un ir cilvēki, ar kuriem negribu. Pat ja tas ir ārkārtīgi riebīgi no manas puses. Pat ja nereti tie ir mani vecāki.