Reizēm nākas atzīt, ka ne viss iecerētais izdodas.
Lai nerunātu aplinkus, pateikšu, ka ZPD nenodošu termiņā. Tas nozīmē, ka 100% netikšu uz rajonu. Lai arī man tas neko nemaina, vienalga ir žēl pievilt skolotāju un galu galā nav īpaši patīkami no sava vārda nokabināt titulu "almighty".
Mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina...
Man riebsies gan viena lieta - skaidrot visai savai rodņai, kāpēc tā ir noticis, kas par vainu, etc.
Tētis šķietas saprotam un tikai nosaka, ka izvēle ir manā ziņā.
Mamma neko vēl nezina. Vecvecāki arī.
Un vēl būtu laiks man saprast, ka es neesmu tāds child prodigy, lai bez darba ko sasniegtu.
Protams, nereti varētu teikt, ka esmu dzimusi laimes krekliņā.
Un tomēr bez darba viss aiziet postā.
Es gribētu saņemties.
Es gribu palīdzēt saņemties citiem.
Ir taču vēl iespējas rāpties zinību kalnā?
(un te man gribas piekabināt galā "vai ne, Kārli"?)
Man nez kādēļ liekas, ka Tu esi cilvēks, kas māk mācīties.
Paldies par padomu