Nesen pamodos.
Patiešām nedaudz vīlos pagājušās nakts pasākumā. It kā visa kā bija pietiekoši, tomēr pasākuma sajūta izpalika. Pašā sākumā vēderā sajaucās džins (nnē, ar toniku nē) ar sidru un deva pamatīgu nepamatotu triecienu manai apziņai, pirmos divus periodus hokejā filmēju samērā maz un viss, ko spēju padomāt, skatoties hokeju bija-kurā ejā ir mana māsa un vai tā karsējmeitene ar brūnajiem matiem tiešām ir viņa?
-nelaidiet čehus pie mūsu vārtiem, viņi ir slikti, slikti, slikti. Ejiet prom!
Pēc hokeja viss pasākums noplaka vēl vairāk. Uzpīpējām zāli, skatījāmies Scary movie 4, kurš gan bija redzēts, kā rezultātā sanāca atlūzt. And that was the end of Solomon Grundy( vai kā tur bija!) Šorīt cēlāmies un braucām mājās.
Izjūtu šašlika un dažu cilvēku trūkumu organismā. Katrīna.
Quand j'étais loup - Post a comment