Šorīt biju tik izgulējusies. Vakar vairāk nekā 7 stundas mocījos ar galvassāpēm. Tādas jaukas man viņas pagadījās- viļņveidīgas.Gulēju mašīnā, braucu pie stūres un tad atkal gulēju.
Šorīt nebija ķīmija. Bija mēģinājums. Žetonvakaram.
Un kā reizi uz to bija ieradies kāds cilvēks,kura priekšā man sametās šausmīgs kauns par savu balsi, par savu izskatu un vispār par savu eksistenci.
Labāk lai man piemetas lampu drudzis un es nenodziedu neko.
Tu es le seul que j`aime, j`adore et je prefere
(You are all I long for, All I worship and adore)
Nu, ne gluži perfektā tulkojumā.

Un no rīta es baudīju 40 minūšu ilgu skatu uz saullēktu no Bauskas šosejas.
Patiesība ir kaut kur ārā.
Nē, es viņu nemīlu.