Darbs organizē dzīvi
Darbs sakārto cilvēku iekšēji
Nav svarīgi- fizisks vai garīgs darbs.
Darbs saliek visu pa plauktiņiem.
Darba augļi ir saldi.
Rakstot vēsturē ieskaiti, uz kuru esi labi samācījies, zināt visu ir pielīdzināms morālai ekstāzei.
Pie šāda secinājuma es nonācu, pēcpusdienā Misānes kabinetā uz papīra liekot visu, ko zinu par Latviešu SS, Petēnu, zibenskaru, Parlamentārajām un nedemokrātiskajām valsts iekārtām.
Bet vislielāko kaifu var ķert atbildot uz tādiem jautājumiem kā:"Kuras valsts uzvara padomju-krievu karā būtu draudīgākā gan Eiropai, gan demokrātijai kopumā?"
Katrīna pagaršoja zīmuli, izdomāja, ka nīst krievus un rakstīja odu nacismam.
Tad pārlasīja uzrakstīto, saprata, ka septiņās līnijās tāpat nevarēs uzrakstīt par Staļina ilgoto Pasaules Revolūciju un to, kā teorētiski PSRS varētu okupēt Rietumvalstis, ko parasti asociē ar vārdu Eiropa, iznīcināt buržuāziju, sadirst saimniecību(ko iesāka jau darīt vācieši) un nebūt labāk neizturētos pret Rietumvalstis apdzīvojošām tautām un ka vispār, lai arī Vācija sludināja absolūtu diktatūru, bet krievi vēl kaut ko tur pukstēja par kādu valdošo šķiru, kurai teorētiski nekādas varas nekad nebūtu bijis un tā bija vienkārši neizsakāma liekulība un teorijas izkropļošana.
Pārlasīja un saprata, ka 7 līnijās iespiest to nevar.
Aizkrāsoja visu ar korektoru.
Un uzrakstīja, ka labi gan, ka karā uzvarēja PSRS.
Nu i nafig.
Vismaz 7 līnijās salīdu. Tas,ko es patiešām domāju, lai paliek pie manis.
Es gribētu padiskutēt vai vismaz paklausīties, ko kāds stāsta par šo tēmu.
Hmm...nu, kāds piesakās?
Misānei gan apnika mani garumgarie rakstu darbi par tēmu.
Bet man bija ko teikt, ha!
Ekstāze:P