Pēdējā laikā apģērbs un mode mani īpaši neuzrunā, vismaz ne tādā mērā, ka es kaut ko iekārotu no veikalos redzamā. Protams, ir atsevišķs stāsts par Latvijā pieejamo apģērbu un (ne)modi un vienlaikus par to, ka nedrīkst apaugt ar mantām, bet nu whatever
Bet vakar ieguvu totālu sajūsmu par Avrilas kleitu olimpisko spēļu noslēgumā un it īpaši to jostu, kas kontekstā vēl ar to, ka ir Kanādas nacionālajās krāsās, likās nenormāli skaista.
Labprāt arī kaut ko izdarītu ar saviem matiem, kas ir sākuši ataugt tipiski latviski pelēkajā krāsā, lai gan, skatoties bērnības bildes, likās, ka man būtu jābūt kastaņbrūnai. Bet varbūt tas ir šausmīgais kontrasts pret rudajiem matu galiem un ja es zinātu, ka varētu tam tagad veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības, es droši vien tos atkal nokrāsotu melnus vai pat izbalinātu blondus, tikai tādēļ, ka parasti tā ir viena lieta, ko cilvēki dara noteiktos laikos. Un ja man nebūtu tik plata seja, es drošvien tos nogrieztu pavisam īsus.
Hopefully, it all goes well. Fingers crossed.