Eu, bet nedaudz apnīk tā visa skriešana un pārdomas piektdienā par to, ka, nekas, gan jau brīvdienā pastrādāšu no mājām. It kā par nepastrādāšanu jau nenosit, bet vienalga tā padarītā darba sajūta ir patīkamāka. Bet tā vietā, ka man tagad gribētos apstāties, apēst ābolu un palasīt junkus internetā, man vai nu būtu fiksi jāuzcep pāris brīvdienu ziņas, lai tas tiešām nebūtu jādara brīvdienās, vai arī jāsāk pa galvu un kaklu skriet uz dejošanu un pēc tam pie Ievas, jo ja kalns nenāk pie muhameda, tad muhameds arī neies pie kalna un ies pie citiem kalniem.
Sasodīti aizlikts deguns, atkal komplimenti par neglītajiem, neglītajiem čirkainajiem matiem, kas kādiem un kādām šķiet simpātiski un aizkritušas ausis, es varētu būt Šreks, ja vispār pēc būtības negribētu būt Fiona, bet šovakar es ceru dzert vīnu un būt laimīga kā tramvajs. Un man ir liels prieks rīt braukt pie Andreja vecākiem un tas laikam ir tāpēc, ka man vecāki ir šķīrušies un pie viņiem var braukt tikai atsevišķi un tas laikam mani ir slēpti traumējis pēdējos gadus, bet pohuj, negribu izteikties. Bet Lieldienas būs varen saulainas, pat ja vietā, kur tradicionāli līst, you know.