rebeka
14 October 2009 @ 09:10 am
izmaukt ar riteni  
Un tā parasti - ir dienas, kad tu neesi pārliecināts par to, ka vispār šai dzīvē esi kādam vajadzīgs un tad jau nākamajā dienā esi pirmā meitene pilsētā. Man laikam gribētos šajā ziņā lielāku līdzsvaru.

upd.vakar piezvanīja māsa no ASV un teica, ka man ir nopirkusi Edvarda Kalena plakātu un piekariņu. Es domāju, ka tā ir mana dzimšanas dienas dāvana un ka tas ir mīļi. Viņa teica, ka viņai esot bijis šausmīgs kauns, to pērkot, jo visi esot skatījušies uz viņu. VISI. Bet pārdevējs mierinoši teicis, ka tādas lietas pērk arī četrdesmitgadnieki.