Sapnī dejoju uz skatuves ar Pītu Dohertiju, kas bija dīvaini divu iemeslu dēļ:
1) Man nepatīk Pīts Dohertijs
2) Viņš maz atgādināja Pītu Dohertiju
No sākuma viņš negribēja dejot ar mani, jo domāja, ka es nemāku dejot, pēc tam mani malā centās nobīdīt divas garas, izteikti lielkrūtainas sievietes, bet izrādījās, ka viņas neprot dejot un tad Pīts dejoja ar mani un tā bija skaista deja, kas nez kādēļ sākās ar visnotaļ trulu valsi, kādu parasti dejo cilvēki, kad ķēmojas, bet tālāk tā bija ātra, dinamiska deja ar daudz kustībām. Pīts dejoja tik labi, ka es neturēju uz viņu ļaunu prātu par to, ka viņš nebija gribējis ar mani dejot - galu galā ar viņu pirms tam dejoja Keita Mosa, kura tagad staigāja pa skatuves aizmuguri, daudz dzēra ūdeni, smēķēja un pa telefonu franciski sarunājās ar savu vīru. Vienu brīdi viņa nedaudz kļuva par Odriju Tatū, kas man likās normāli, jo galu galā franču valoda ir Odrijas dzimtā valoda.
Tad mums lika nomainīt partnerus un es dejoju ar kādu diezgan lempīgu dejotāju, kura dejotprasme bija šausmīga un arī izskatījās viņš šausmīgi, bet beigās viņš atzinās, ka dejo ar mani, jo ir nolīgts mani pieskatīt.
Vēl es tajā sapnī atrados diezgan smalkā vannas istabā, kur visur bija izlieti šampūni un grīda un vanna bija slidena. Tad kāds teica, ka mums uzbrūk un jāaizstāvas. Un tad es gāju lasīt upenes un salasītās upenes bēru pastkastītē, jo kāds teica, ka tas ir vienīgais veids, kā mums izdzīvot. Bet pastkastīte otrā galā bija caura un visas upenes krita ārā un no septītā stāva pa taisno sakrita pagrabā. un atnāca mājas iedzīvotāji un bija dusmīgi, bet tad es parādīju, kas notiek ar upenēm.
Un Rozijai un Džīnai es teicu, ka upenes ir blackberries un ir ļoti saldas.

Enough is enough.