rebeka
25 February 2008 @ 11:29 am
 
Pēc slinkošanas arī ir paģiras
Riebjas mans neizsakāmais laiskums un riebjas tas, ka es varu saņemties tikai tad, kad vilciens gandrīz jau aizgājis.
Un kāpēc lai vienā brīdī nebūtu tā, ka laboties jau par vēlu?

P.S. Absolūts izmisums un vientulība iestājas tad, kad izrādās, ka pa visu fakultāti nav neviena cilvēka, ar ko iet sapīpēt.