Damn me, jūs mani varat izīrēt padomu sniegšanā "kā labāk nosist laiku, ja sesija ir durvju priekšā un jāmācās būtu tā, ka galva kūp".
Lasu internetā fanu sacerētus turpinājumus "The Labyrinth" un, re kā, visi gribēja, lai Džeretam ar Sāru sanāktu kaislīga mīlestība.
Ir doma nospert kādu no franču studentu referātiem par Franču revolūciju, kas tiek sūtīti arī uz mūsu pastkastītēm (tjipa, lai visa grupa varētu būt informēta par to, kas tajā un tajā grāmatā rakstīts un tādējādi labāk varētu gatavoties eksāmenam) un iesmērēt kā savējos. Dienas ideja ir šādu pat referātu nodot arī badmintona pasniedzējam, jo ilzei, kā izrādās, ir jāraksta eksāmens badmintonā.
Un svaru kausi lēni sliecas uz to, ka es palieku. Bez puņķiem un asarām. On va voir. Gribu nopelnīt un sagaidīt saulainu pavasari Tulūzā, sauļošanos Franču Rivjērā un visu, visu...

Neiešana iedzert pie Džīnas dažādu iemeslu dēļ izvērtās par iešanu iedzert pie Džīnas, kur bija Rozija, Maika un vēl divas nekad neredzētas meitenes.
Un es sapratu, ka lai arī mēs neesam gluži staigājušas vienā krūšturī visu šo laiku, man pietrūks šīs meitenes.
Kaimiņiene-nēģeriete izsauca komendantu. Dzīvojot Tulūzā, arvien vairāk sāku nīst nēģerus. Īpaši tos, kas paši man kaimiņos taisa pārtiju katru otro nakti.
Dzērums un smiekliņi trepjtelpā. Visu šo dienu nostaigāju ar divām bizītēm, protams, vīrietis Karefūrā izdomāja apprasīties, vai neesmu, no Krievijas. Nē. Polija? Nē.
apnicis tak skaidrot.
:)