rebeka
04 December 2006 @ 01:59 pm
jamais  
regress

quand la réalité devient une rêve.
Viss iet uz sākumu, ārēji es novecoju, iekšēji laiks iet tikai atpakaļgaitā. Es šaubos vai es ļoti vēlos dzīvot to, kas pagaidām izskatās pēc manas dzīves, es labāk nolīdīšu sevī un sapņošu. Par prinčiem baltos zirgos un blabla. Dalīties negribu.

No ārēji redzamā es gribu braukt prom. Mazais sapnītis būtu Īrija, nedaudz lielāks sapnītis- studijas UK, liels, liels sapnis- US pavisam.

Un, ceļoties no rīta, nākas tikai konstatēt, ka kājas atkal jau apautas.