rebeka
07 April 2006 @ 01:06 pm
maiziite  
Vakar kaarteejo reizi sajutos ljoti resna un atkal paliku nenormaali nikna uz teevu, kursh man jau sen sola iedot naudu peldbaseina abonamentam, bet kaut kaa tas nerealizeejas. Riebjas neko nedariit. Naudas pashai arii tikpat kaa vairs nav, jeb, pareizaak sakot, visa nauda, kas bija palikusi, atdota teevam. Un baseins gaida. Un kedas gaida. Vieniigi maasas pieprasiitaas lietas negaida. Staavot lietuu Riigas centraa man palika sevis tik nepamatoti zheel, ka daudz netruuka liidz raudaashanai:)Beigaas Andrejs piesoliija man piemest naudu, lai, nedaudz iegraabjoties bankas aizdevumaa, es vareetu pacelt jaunas kedas, ko arii izdariiju. Tagad man ir jaunas, melnas duffs, par ko, nenoliegshu, es priecaajos!
Nu jaa, un, protams, sajuusminoties par to, ka pirkshu jaunas kedas, Barona Centra bankomaataa aizmirsu karti. Stulbie unibankas automaati, kas nepiikst pie katra siikuma, stulbie... stulbie barona centra darbinieki, kas ne uz ko nav speejiigi, vismaz aiziet un paskatiities, vai taa karte nav kur nomesta, stulbie, stulbie visi citi!
Manaa blokmaajaa dziivo saatans. Neviena acs vinju nav skatiijusi, neviens vinju nekad nav saticis. Bet, kad vinjsh agri no riitiem liidz veelam vakaram (neaizmirstot briivdienas un sveetku dienas), urbj blokmaajas sienu, sheit tieshaam ir elle. Taatad jaabuut arii saatanam. Varbuut ieshu kaadreiz ciiniities ar vinju. Varbuut mani par to vareetu kanonizeet.